"Pašvaldībām, kuras pašas organizē skolēnu pārvadājumus, būtu rūpīgi jāizvērtē izmaksas, kas rodas, nodrošinot šo pakalpojumu, un jāizvērtē, vai racionālāk un ekonomiski izdevīgāk nebūtu izmantot regulāro pārvadātāju sniegtos pakalpojumus," aģentūrai BNS sacīja Autotransporta direkcijas komunikācijas speciāliste Zane Plone.

Viņa teica, ka pēdējo mēnešu laikā par to interesējas aizvien vairāk pašvaldību.

Direkcija sadarbībā ar plānošanas reģioniem ir vērsusies pie pašvaldībām ar lūgumu apzināt skolēnu maršrutus, lai varētu izvērtēt, cik lielā mērā šie maršruti un reisu izpildes laiki pārklājas ar regulāro pasažieru pārvadātāju maršrutiem. Pēc informācijas saņemšanas, direkcija spriedīs par iespējām pielāgot atsevišķus reisus vai maršrutus skolēnu vajadzībām un izstrādāt speciālas atlaižu programmas.

Direkcija arī secinājusi, ka šie pārvadājumi nereti ir iemesls, kādēļ atsevišķos maršrutos ir ļoti mazs pasažieru skaits, jo skolēnu autobusos uzņem arī pieaugušos.

Skolēnu pārvadājumu jautājums tiks skatīts nākamajā nedēļā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kurā Autotransporta direkcija iepazīstinās ar esošo situāciju skolēnu pārvadājumu jomā, tostarp ar pastāvošajām problēmām, kā arī sniegs ierosinājumus skolēnu pārvadājumu sistēmas pilnveidošanai.

BNS jau ziņoja, ka trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija iepazinās ar situāciju izglītībā. Tā kā samazinās bērnu skaits, nākotnē samazināsies arī skolu skaits. Viena no Izglītības un zinātnes ministrijas virzītajām iniciatīvām ir par minimālo skolēnu skaitu vidusskolās, kas nozīmē, ka skolēniem būs jānodrošina transports.

Statistika liecina, ka 1998./1999. mācību gadā Latvijā bija 348 205 skolēni, 1074 skolas, 29 838 skolotāji. Savukārt 2014./2015. mācību gadā 199 119 skolēni, 796 skolas un 22 323 skolotāji.