Viņa norādīja, ka LPS ir apkopojusi pašvaldību viedokļus par izaicinājumiem uzņemot bēgļus un alternatīvo statusu ieguvušās personas. Līdz 17. septembrim viedokli šajā jautājumā izteikušas vairāk nekā puse vietvaru.

Pašvaldības skaidrojušas, ka tās izprot situāciju un nepieciešamību palīdzēt cilvēkiem, kuriem draud briesmas, taču uzsver, ka joprojām ir daudz neskaidrību personu uzņemšanas kārtībā, atbalsta nodrošināšanā un integrācijā sabiedrībā.

Kā galveno izaicinājumu pašvaldības uzsver mājokļa nodrošināšanas iespējas, jo pašvaldībās nav brīvu dzīvokļu. Tāpat vietvarām, uzņemot patvēruma meklētājus, nāktos saskarties ar speciālistu trūkumu, kuri varētu palīdzēt personām integrēties un nodrošinātu sociālo palīdzību un veselības aprūpi. Nepieciešami būtu sociālie darbinieki, psihologi, tulki, mediķi, kuriem ir speciālas zināšanas darbā ar bēgļiem.

Pašvaldības arī uzskata, ka bēgļiem pēc iespējās ātrāk jānodrošina latviešu valodas apguve un tulki, lai būtu iespēja sazināties vismaz minimālajā līmenī. Tāpat, kā norāda vietvaras, lai risinātu patvēruma meklētāju problēmu, valstij nepieciešams izstrādāt politiku patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī patvēruma meklētāju integrācijas politiku un ar to saistītos finanšu jautājumus.

Plānots, ka, lai meklētu iespējamos risinājumus mājokļu jomā, 21. septembrī Latvijas Pašvaldību savienībā tiksies Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī biedrības "Patvērums "Droša māja"" un pašvaldību pārstāvji. Savukārt ar lūgumu paredzēt pašvaldību darbinieku apmācībā bēgļu jautājumā LPS vērsusies Kultūras ministrijā.

Jau vēstīts, ka Iekšlietu ministrijā ir izveidota darba grupa, kas šobrīd konstruktīvi strādā pie informatīvā ziņojuma un rīcības plāna, kā tiks nodrošināta izglītības pieejamība, sociālā palīdzība, veselības aprūpe un nodrošinājums ar mājokli un darba vietām bēgļiem, kurus Latvijai nāksies uzņemt.