Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informācija liecina, ka Pierīgā klientu apkalpošanas centri varētu tikt izveidoti Ādažos, Carnikavā, Inčukalnā, Ķekavā, Saulkrastos, Siguldā un Stopiņos. Turklāt zīmīgi, ka valsts budžetā šim mērķim šogad atvēlēts teju miljons eiro.

Finansējums tiks piešķirts centru pielāgošanai un aprīkošanai, darbavietas uzturēšanai un nodarbināto atlīdzībai. Šeit gan jāpiebilst, ka tas, vai tiešām šajos Pierīgas novados taps vienotie klientu apkalpošanas centri, būs zināms vien augusta nogalē. Līdz 18. augustam īpaša VARAM izveidota komisija vērtē, vai pašvaldībām šim mērķim atvēlēt līdzekļus.

Pērn SKDS veiktajā aptaujā noskaidrots, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju par vienoto klientu apkalpošanas centru izveidi novados būtu ļoti priecīgi. Jauno kārtību, ka visus valsts pakalpojumus ir iespējams saņemt vienuviet, atbalsta 68,7 % Pierīgas iedzīvotāju. Savukārt 65,1 % Rīgas reģiona iedzīvotāju priecātos, ja šajos jaunajos centros tiktu izvietotas arī pašvaldību iestādes.

Tāpat SKDS aptaujā apzināts, ka Pierīgas iedzīvotāji visbiežāk apmeklē Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Nodarbinātības valsts aģentūru un zemesgrāmatu. Tas ļauj secināt, ka visdrīzāk valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros atradīsies tieši šīs valsts iestādes.

Vienoto centru tīkla izveide un publisko pakalpojumu elektronizācija Latvijā ir VARAM prioritāte tuvāko gadu laikā. Plānots, ka jau šogad pakāpeniski tiks sākta valsts un pašvaldību vienoto klientu centru izveide 89 novadu nozīmes un 21 reģionālās nozīmes centrā, bet sākot ar 2018. gadu – pakāpeniski arī deviņos nacionālās nozīmes attīstības centros.

Kā norāda ministrijā, pateicoties šādiem centriem, tiks sniegts ieguldījums publisko pakalpojumu sistēmas pilnveides mērķa sasniegšanā – iedzīvotāju, uzņēmēju un citu pakalpojumu saņēmēju vajadzībām atbilstošu pakalpojumu izveide un to sniegšanas organizēšana, vienlaikus samazinot administratīvo slogu, uzlabojot uzņēmējdarbības vidi, nodrošinot pakalpojumu pieejamību reģionos un veicinot efektīvāku valsts pārvaldi.