Kā portālam "Apriņķis.lv" pavēstīja Valsts vides dienesta pārstāve Jūlija Ņikitina, līgums par sanācijas darbu projekta izstrādi un pašu izgāztuves likvidēšanu noslēgts ar uzņēmumu SIA "VentEko", kas specializējies piesārņotu vietu sakārtošanā.

Turklāt zīmīgi, ka indes dīķu izsmelšana notiks Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta "Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves sanācijas projekts, 1. kārta" ietvaros, kā tas iepriekš jau bija plānots. Turklāt, kā norāda dienestā, Lielo investīciju projektu konsultatīvās komisijas pārstāvji esot uzteikuši VVD par spēju īsā laika posmā sekmīgi atjaunot videi nozīmīgā projekta gaitu.

Plānots, ka projekta rezultātā tiks likvidēts vēsturiskais piesārņojums un samazināsies piesārņoto vielu koncentrācija Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuves teritorijā, kā arī samazināsies draudi turpmākai piesārņojošo vielu emisijai gruntsūdeņos no vēsturiski piesārņotās vietas, līdz ar to arī draudi iedzīvotāju veselībai.

Kopējās darbu izmaksas mērāmas 6,807 miljonos eiro, bet 70 % no šīs summas jeb 4,764 miljonus eiro projekta ietvaros finansēs Eiropas Savienība. Savukārt valsts šajā projektā ieguldīs 2,029 miljonus eiro.

Jau zināms, ka Olaines bīstamo atkritumu izgāztuves sanācija bija apdraudēta, jo, neīstenojot to paredzētajā termiņā, proti, līdz šā gada rudenim, varēja tikt atņemts Eiropas struktūrfondu finansējums. Savukārt jaunajā Eiropas Savienības budžetā naudu piesārņoto vietu sakopšanai nav plānots piešķirt.

Iepriekš VVD skaidroja, ka sanāciju nebija iespējams nedz sākt, nedz pabeigt laikā pārtrauktu iepirkuma procedūru un darbinieku maiņas dēļ. Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārbaudē tika konstatēts, ka par Olaines ķīmisko atkritumu sanācijas projekta neīstenošanu laikus atbildīgas bija VVD amatpersonas. Ar rājienu tika sodīta VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova un viņas vietniece.

Tāpat portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka šopavasar gan Olaines pašvaldība, gan valsts institūcijas meklēja risinājumus tam, lai pagūtu izgāztuvi sakārtot vēl par Eiropas naudu. "VARAM nav apturējusi Olaines projektu. Olaines, tāpat kā Sarkandaugavas projekta un Inčukalna sērskābo gudrona dīķu sanācijas, projekta īstenošana ir prioritāra un veicama nekavējoties," portālam "Apriņķis.lv" iepriekš sacīja VARAM pārstāve Kristīne Kļaveniece.

Uz Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvi, kas atrodas četrus kilometrus uz ziemeļiem no Olaines pilsētas, no 1973. līdz 1980. gadam tika vesti rūpnīcas "Olainfarm" toksiskie atkritumi. Pašlaik tie, filtrējoties caur smiltīm, nonāk gruntsūdeņos, kur šo bīstamo vielu koncentrācija tūkstošiem reižu pārsniedz pieļaujamās normas.

Šķidro bīstamo atkritumu krātuves Olainē tika izveidota 1972. gadā, taču to tehniskā izpildījuma nepilnību dēļ vairākkārt notika piesārņojošo vielu noplūde, kas radīja gruntsūdeņu piesārņojumu, tūkstošiem reižu pārsniedzot pieļaujamās piesārņojošo komponentu koncentrācijas normas. Nozīmīgākie piesārņojošie savienojumi, kas nonākuši vidē, ir piridīns un butanols.