"Mēs nevēlamies papildu finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu – sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki – izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam," uzsvēra G. Rāvis.

Viņš arī pauda viedokli, ka Valsts vides dienesta izsludinātais iepirkums 2010. gadā bijis tik nekvalitatīvs, ka tajā netika uzrādīti precīzi darbu apjomi. "Izrokoties līdz pēdējam dīķa slānim, redzam, ka ir 14 reizes vairāk piesārņojuma nekā paredzēts. VVD to vajadzēja zināt. Mēs varam turpināt darbus, bet tur tik un tā paliks tūkstošiem tonnu saindētas vielas, kas sajaukta ar smiltīm. Par šo vēlāk var sākties tiesvedība gan pret mums, gan pret VVD," sacīja uzņēmējs.

Jautāts par situācijas risinājumiem, G. Rāvis norādīja, ka tā ir rīcību virkne. "Vispirms valdībai mums ir jāsamaksā par padarīto darbu – minētos sešus miljonus eiro. Tālāk VVD ar valdību jāspriež, kā pilnībā iztīrīt dīķus, lai nepaliek sabiedrībai bīstamais piesārņojums. Varbūt var pagarināt līgumu līdz 2017. gadam, vai arī jāizsludina jauns konkurss, jāaicina citi konsultanti, jāpiesaista Eiropas Savienības (ES) nauda vai īpaši valsts līdzekļi, jo šis ir "force majeure" gadījums," rezumēja G. Rāvis.

Uzņēmuma pārstāvji jau iepriekš ir pauduši, ka VVD apzināti slēpis patieso gudrona apjomu Inčukalna projekta ziemeļu dīķī, norādot 14 reizes mazāku piesārņojuma daudzumu nekā realitātē dīķī konstatētais. VVD pasūtītais un šā gada februārī veiktais pētījums atklājot, ka ziemeļu dīķī piesārņotās grunts apjoms ir nevis 7051 kubikmetrs, kā iepriekš tika norādīts līgumā ar SIA "Skonto būvi", bet gan gandrīz 14 reizes vairāk jeb aptuveni 96,2 tūkstoši kubikmetru.

Savukārt VVD direktore Inga Koļegova šodien preses konferencē vēlreiz apliecināja, ka SIA "Skonto būve" teiktais, ka piesārņojuma apmērs Inčukalna gudrona dīķos 14 reizes pārsniedz līgumā norādītos, neatbilst patiesībai. "SIA "Skonto būve" zināja par šo piesārņojumu jau pirms vairākiem gadiem. Mums nav teikts, ka viņi vairs nesmels dīķi, tomēr, ja redzēsim, ka uzņēmējs netur vārdu, pieļaujam iespēju meklēt citu izpildītāju, kamēr projekts tiks pabeigts," sacīja VVD vadītāja.

Jautāta par uzņēmuma pārmetumiem saistībā ar nepilnībām projektā, kuru dēļ var rasties vides apdraudējums, viņa norādīja, ka jau sākotnēji projekts paredzēja, ka ziemeļu dīķis tiks izsmelts daļēji, likvidējot "piesārņojuma kodolu".

Nekad neesot bijis plānots izņemt visu piesārņoto grunti ziemeļu dīķī. Tur piesārņojums trīs hektāru platībā neesot viendabīgs. "Mēs konstatējām piesārņotākās vietas – kodolus –, kuras plānots izņemt. Pārējo teritoriju plānots apstrādāt ar dolomīta šķembām. Līdz ar to ar nelielām izmaksām iegūstam labu rezultātu, jo šī teritorija pamazām attīrīsies pati," rezumēja I. Koļegova.

Jau zināms, ka VVD vadītāja I. Koļegova 26. maijā Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja, ka VVD sagaida, lai SIA "Skonto būve" pilda noslēgto līgumu par gudrona dīķu sanāciju, taču, ja uzņēmums to nedarīs, tiks izsludināts jauns iepirkums par sanācijas darbu veikšanu. Šim iepirkumam finansējums tiks nodrošināts, neizmaksājot SIA "Skonto būvei" aptuveni desmit miljonus eiro par jau paveiktajiem darbiem.

I. Koļegova uzsvēra, ka uzņēmuma prasība par papildu finansējumu nav pamatota, jo dīķos nav vairāk gudrona, kā iepriekš aplēsts. "Gudrons ir tāda viela, kuras ķīmiskās īpašības un apjomi ir mainīgi, līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka iepriekš aplēstais apjoms būtu mainījies. Arī "Skonto būve" VVD nav iesniegusi nekādus pamatotus aprēķinus par to, ka dīķos būtu vairāk gudrona, kā iepriekš aplēsts, un kur šīs liekās tonnas būtu radušās," sacīja I. Koļegova.

VVD vadītāja deputātiem skaidroja, ka ar uzņēmumu noslēgts tā saucamais FIDIC Dzeltenās grāmatas līgums, kas paredz lielākus riskus darbu izpildītājam, nevis pasūtītājam. Šāda līguma forma tiekot izvēlēta tad, kad ir neskaidrs līguma priekšmets un nav precīzi zināmi izpildāmo darbu apjomi.

Savukārt Starptautiskās Inženierkonsultantu federācijas FIDIC līgumos pieredzējušais Anglijas jurists Rodžers ter Hārs savā atzinumā norādījis, ka SIA "Skonto būvei" ir tiesības saņemt papildu atlīdzību par neparedzēta un neparedzama papildu piesārņotā materiāla daudzuma apstrādes izmaksām, negūstot no šīs papildu atlīdzības peļņu.

"Ja šāds jautājums tiktu skatīts Anglijas tiesā, es nešaubos, ka tiktu nolemts par labu uzņēmēja tiesībām saņemt papildu atlīdzību par neparedzēta un neparedzama papildu piesārņotā materiāla daudzuma apstrādes izmaksām," secinājumos pēc SIA "Skonto būves" un VVD noslēgtā līguma analīzes raksta R. ter Hārs. Eksperts uzskata, ka arī šķīrējtiesa, piemēram, tāda kā ICC arbitrāža, nonāktu pie tāda paša slēdziena.

"Pavisam īsi – pasūtītāja (VVD) arguments ir tāds, ka šis ir līgums, kas noslēgts par noteiktu summu, ko nav iespējams koriģēt. Šāda nostāja ir nepareiza. Tas ir līgums, saskaņā ar kuru līguma cenu iespējams koriģēt atbilstoši tā noteikumiem, jo tajā paredzēta korekcija radušos apstākļu rezultātā," rezumē R. ter Hārs.

Līdz šim "Skonto būve" par padarīto darbu jau ir saņēmusi 25,173 miljonus eiro – samaksa par padarīto ir veikta, ieskaitot 2015. gada janvārī paveikto. Par februāri un turpmākajiem mēnešiem norēķini vēl nav veikti.

Sākotnējais līgums ar sanācijas darbu veicēju SIA "Skonto būve" tika noslēgts 2010. gada 24. septembrī, un tas paredzēja, ka projekta kopējās izmaksas būs 29 miljoni eiro. Savukārt pagājušā gada pavasarī, kad atklājās, ka gudrona fizikāli ķīmiskās īpašības neatbilst iepriekš paredzētajām, pēc darbu veicēja lūguma sākotnējā līguma summa tika palielināta par 16 miljoniem jeb par 50 % un sasniedza 45 miljonus eiro.

Šā gada 6. maijā SIA "Skonto būve" ir vērsusies valdībā, informējot, ka bez papildu finansējuma ir apdraudēta projekta pabeigšana, jo līgumā paredzēts izsmelt 30,2 tūkstoši tonnas gudrona, taču dīķos ir izrādījies par 14 tūsktošiem tonnu gudrona vairāk.