Raidījums vēsta, ka 2009. gadā Baltijas un Skandināvijas valstu valdības vienojās par vērienīgu projektu, lai iekļautu Baltijas valstis kopējā Eiropas elektroenerģijas tīklā. Tam ir nepieciešams izbūvēt augstsprieguma līnijas, kas savienotu trīs Baltijas valstis ar Skandināviju, kur elektrība ir lētāka.
Vairāki projekta posmi ir pabeigti, bet nu tas var aizķerties Ķemeru purvā, jo Jūrmalas pašvaldība ir nolēmusi tiesāties ar valsti, lai apturētu augstsprieguma elektrolīnijas izbūvi cauri Ķemeru Nacionālajam parkam. Šī tiesvedība projektu var apturēt, zaudējot Eiropas līdzfinansējumu – vairāk nekā 50 miljonus eiro.
Ķemeru purvā projekta laikā paredzēts pašreizējo stabu vietā uzstādīt divreiz lielākus, proti, esošo 25 metru augsto elektrības stabu vietā plānots uzstādīt 43 metrus augstus balstus. Jūrmalnieki uztraucas, ka tie kaitēs aizsargājamajām teritorijām un bojās skatu.
Kā vēsta raidījums, šogad Lietuva pabeigs starpsavienojuma izbūvi pāri Baltijas jūrai ar Zviedriju, bet nepieciešams vēl pabeigt lielas jaudas augstsprieguma līnijas celtniecību cauri visām trim Baltijas valstīm. Latvijā šī līnija iet cauri Grobiņai uz Ventspili. Šis posms ir pabeigts, bet tagad norit darbs savienošanai ar Rīgu.
"Šis projekts ir ārkārtīgi svarīgs Latvijai, jo tas ir faktiski noslēgums Zviedrijas Lietuvas starpsavienojumam. Un tieši Zviedrijas Lietuvas starpsavienojums ir tas, kas mums potenciāli varētu samazināt elektroenerģijas rēķinus," raidījumam skaidro Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Jurijs Spiridonovs.
Savukārt Jūrmalas iedzīvotājiem tas nešķiet pietiekami svarīgs iemesls, lai apdraudētu Ķemeru tīreli. Ar prasību administratīvajā tiesā par šī projekta apturēšanu ir vērsusies jūrmalas iedzīvotāja Inga Peimane. Viņa uzskata, ka līniju nedrīkstēja būvēt cauri Ķemeru parkam. Tas varot sabojāt slavenos sērūdeņraža avotus.
"Es un vairāki citi jūrmalas iedzīvotāji uzskatām, ka Ministru kabineta rīcība, atļaujot Ķemeru Nacionālajā parkā elektro trases izbūvi nav tiesiska, jo elektrolīnija atrodas dabas lieguma zonā, kur ir arī sēravoti. Un nav veikti pētījumi, kas apliecinātu, ka nav nekādas zinātniskas šaubas, ka netiks nodarīts kaitējums šiem sēravotiem," norāda I.Peimane.
Taču valdība šim projektam šī gada martā ir piešķīrusi nacionālu interešu objekta statusu, kas ļauj to turpināt neraugoties uz tiesvedībām. Tomēr arī Jūrmalas pašvaldība gatavojas iesaistīties tiesvedībā, lai glābtu avotus. Domes juristi gatavo pieteikumu tiesai, lai tā pilsētu pieaicinātu kā trešo personu.
"Arguments, ka tur jau vietām ir šī vecā rase, tas neiztur kritiku. Jo mēs runājām par divām dažādām lietām. Vai mēs runājam par mazajiem stabiņiem, kas jau tur pašlaik ir, vai mēs runājam par milzīgiem stabiem, kas tur tagad tiek likti. Sākotnēji bija paredzēti 62 metru augstumā. Mums sola, ka varētu nedaudz samazināt," sacīja Jūrmalas novada pašvaldības vadītājs Gatis Truksnis.
Viņaprāt, elektrolīnija jābūvē apkārt nacionālajam parkam, kas gan nozīmē papildu izmaksas vairāk nekā 44 miljonu eiro apmērā. Tomēr G. Truksnis uzskata, ka izmaksas ir nesvarīgas salīdzinājumā ar iespējamo kaitējumu purvam un kūrortam.
Vienlaikus Ķemeru parka administrācija elektrolīnijas būvē caur purvu gan problēmas nesaskata, jo rīkojoties piesardzīgi, kaitējuma nebūšot. Lielāks kaitējums var rasties, ja trase būs jābūvē apkārt parkam.
"Ja mēs piekristu, ka viņa iet apkārt nacionālajam parkam, tas nozīmē, ka mēs iznīcinām pilnīgi neskartas mežu teritorijas, pļavu teritorijas, lai izveidotu šo līniju no jauna. Līdz ar to mūsu skatījumā šīs ir mazākais iespējamais kaitējums," sacīja Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas direktors Andris Širovs.
Tomēr gan dome, gan prasības iesniedzēja I. Peimane uzskata, ka projekta virzītāji un dabas sargi tā ietekmi izvērtējuši pavirši, balstoties uz 30 gadus veciem pētījumiem.
Projekta kopējā summa ir vairāk nekā 100 miljoni eiro. Augstsprieguma līnija jāizbūvē līdz 2019. gadam, citādi tiks zaudēta ES nauda, kas ir 45 % no izmaksām.