D. Jurēvica jau iepriekš paudusi, ka jaunais finanšu izlīdzināšanas modelis nav ekonomiski pamatots, kā arī nav zināms, kādas sekas ilgtermiņā tas atstās uz visām Latvijas pašvaldībām. Tostarp, pēc viņas teiktā, ne vien Pierīgai, bet arī trūcīgākajām pašvaldībām saskaņā ar jauno modeli ieņēmumi nākotnē samazināsies, nevis palielināsies.

Tāpat viņa atzīmēja, ka jaunā kārtība palielinās arī pašvaldību atkarību no valsts finansējuma un politiķu lēmumiem. "Tas ir nepieņemami, ka jaunā prezidenta vēlēšanu aizsegā tiek sasteigti pieņemti tik svarīgi likumi. Ceram, ka prezidents mūs sadzirdēs," aģentūrai LETA savu nostāju skaidro Carnikavas novada vadītāja.

Jau ziņots, ka, lai gan Pierīgas novadi un Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nav pārdomāts, ceturtdien, 4. jūnijā, tas steidzamības kārtā pieņemts galīgajā lasījumā Saeimā. Latvijas Pašvaldību savienībā un Pierīgā domā, ka likumprojekts ir sasteigts un problēmas nerisina. Turklāt agri vai vēlu to atkal nāksies labot.

Vienlaikus 4. jūnija vakarā Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja D. Jurēvica paziņoja, ka viņi mudinās prezidentu neizsludināt jauno likumu un uz to aicinās arī citas Pierīgas pašvaldības. Ādažu mērs vēstuli prezidentam ar lūgumu pārskatīt jauno likumu nosūtīja otrdien, 9. jūnijā.

Jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nosaka kārtību, kādā veicama pašvaldību finanši izlīdzināšana, paredzot vietvaru finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu. Likums paredz radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei un veicināt pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.

Iepriekš:

Jurēvica: Pašvaldību finanšu izlīdzināšana nosacītiem, nevis reāliem cilvēkiem