Viņš sacīja, ka jaunā finanšu koeficientu sistēma Babītes un Garkalnes novadu vienkārši "noliek pie vietas". Finanšu izlīdzināšanas modeļa maiņa sagraus daudzus Babītes novada plānus, pārliecināts A. Ence.
Viņš norādīja, ka iedzīvotāju skaits Babītes novadā palielinās, tajā patlaban dzīvo 10,2 tūkstoši iedzīvotāju. "Šobrīd mēs esam spiesti projektēt vidusskolai piebūvi, jo katru gadu Babītē ir piecas līdz sešas pirmās klases," pastāstīja A. Ence.
A. Ence klāstīja, ka Babītes novada pašvaldība dzīvo ļoti taupīgi. Nauda netiek lieki tērēta, bet krāta. Piemēram, šogad trīs kilometru garumā tiks rekonstruēts faktiski sabrucis autoceļš, ko savulaik pašvaldība no valsts pārņēma sava īpašumā. Tāpat tiek remontētas maģistrālās ielas, ierīkots apgaismojums, kā arī drīzumā ekspluatācijā nodos piebūvi Piņķu bērnudārzam, kurā būs 330 vietas. Turklāt visu šo lielo projektu izmaksas prasa vairākus miljonus eiro no pašvaldības budžeta.
"Cīnāmies, lai tiktu piešķirti līdzekļi izglītības iestāžu būvniecībai. Līdz šim mums tas tika atteikts, jo līdzekļi pienākoties tikai attīstības centriem. Tagad Ministru prezidente Laimdota Straujuma ir solījusi, ka šis lēmums, iespējams, tiks pārskatīts," informēja A. Ence. Vienlaikus viņš gan atzīmēja, ka Eiropas Savienības (ES) naudu, iespējams, Babītes novada pašvaldība varēs iegūt tikai meliorācijas projektiem, pārējo ieceru realizēšanai nāksies ņemt aizņēmumu Valsts kasē.
"Sakarā ar ES fondu naudas dalīšanu pašvaldības ir noslāņojušās. Savas intereses ir deviņām lielajām pilsētām, savas intereses – 21 attīstības centram un pārējām pašvaldībām. Tas ir radījis pašvaldību savstarpēju rīvēšanos, to pastiprina arī jaunais Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums, kas nav izdevīgs Pierīgas pašvaldībām. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas ar ministrijām notiek, bet jāatzīst, ka tās ir formālas. LPS tiek uzklausīta, bet tā nespēj atrisināt nevienu novadiem svarīgu problēmu, sevišķi finanšu jomā," uzskata A. Ence.
Turklāt Babītes novada mērs pieļauj, ka jaunā pašvaldībām pieejamā finansējuma sadales sistēma var novest pie tā, ka 2017. gadā vietvarām Pierīgā un Latgalē radīsies problēmas ar līdzekļiem un tādā veidā tās tiks piespiestas apvienoties.
Jau ziņots, ka, lai gan Pierīgas novadi un Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nav pārdomāts, ceturtdien, 4. jūnijā, tas steidzamības kārtā tika pieņemts galīgajā lasījumā Saeimā. Latvijas Pašvaldību savienībā un Pierīgā domā, ka likumprojekts ir sasteigts un problēmas nerisina. Turklāt agri vai vēlu to atkal nāksies labot.
Vienlaikus 4. jūnija vakarā Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks ("Reģionu alianse") paziņoja, ka viņš mudinās prezidentu neizsludināt jauno likumu un uz to aicinās arī citas Pierīgas pašvaldības. Turklāt, kā paudusi Carnikavas novada domes vadītāja Daiga Jurēvica, tā rīkosies arī viņas vadītā pašvaldība.
Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums nosaka kārtību, kādā veicama PFI, paredzot vietvaru finanšu atšķirību daļēju izlīdzināšanu. Likums paredz radīt pašvaldībām līdzīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei un veicināt pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības.