Portālam "Apriņķis.lv" atrakstīja kādas Siguldas pagasta daudzdzīvokļu mājas īpašnieku biedrības pārstāvji ar lūgumu publicēt vēstuli, kurā ir izklāstīta negatīvā pieredze un diplomēta dzīvojamo māju pārvaldnieka vērtējums mājas siltināšanas projekta izstrādē.

Biedrības pārstāvji nevēlējās minēt nedz konkrētu namu, nedz apsaimniekošanas uzņēmuma nosaukumu, jo šīs vēstules mērķis neesot atriebties, bet gan informēt par iespējamiem riskiem un problēmām, ja viena nama iedzīvotāju starpā nevalda vienprātība, un cik var nojaust no vēstules, arī komunikācijas un iedzīvotāju iniciatīvas trūkums.

Vēstulē teikts: "2014. gada pavasarī mūsu mājas iedzīvotāju balsošanas rezultātā tika pieņemts lēmums uzsākt mājas renovācijas projektu. Tobrīd mājas pārvaldniece bija dzīvokļu īpašnieku pilnvarota fiziska persona. Projekta virzība tika uzticēta viņai. Mājas pārvaldniece vienpersoniski pieņēma lēmumu par uzņēmumu, kurš vadīs siltumanoturības uzlabošanas pasākumu projektu. Par to viņa paziņoja dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, nedodot īpašniekiem iespēju pašiem izvēlēties.

Jau pašā projekta izstrādes sākumā netika ievērotas pirmsprojekta likumiskās prasības par projekta virzību un realizēšanu. Nebija notikusi kopsapulce, kurai būtu juridisks spēks ar dzīvokļu īpašnieku vairākuma atbalstu šī projekta realizēšanai. Tāpat arī dzīvokļu īpašniekiem netika iesniegts ekonomiskuma pamatojums. Pēc pieaicinātā neatkarīgā eksperta vērtējuma un veiktā audita tika secināts, ka projekta realizācija pēc pieejamiem datiem ir ekonomiski neizdevīga dzīvokļu īpašniekiem, jo maksāt vajadzēs vairāk nekā līdz šim.

Vēl tika konstatēts, ka mājai nebija nevienas atbildīgās personas par projektu. Savukārt mājas pārvaldniece, kura pozicionēja sevi kā atbildīgo personu, brīdī, kad viņai tika lūgti paskaidrojumi un dokumenti, skaidri norādīja, ka nav pilnvarota šādas lietas risināt un atteicās sniegt jebkādus paskaidrojumus. Runa ir par vairāk nekā 400 tūkstošu eiro un 60 dzīvokļu īpašnieku kredītsaistībām, bet atbildīgo nav!

Tajā pašā laikā minētais uzņēmums, kurš nav uzņēmies nekādas saistības un atbildību par projektu, izņemot 2,84 tūkstošus eiro (pēc "Lursoft" datiem) uzņēmuma pamatkapitāla, figurē kā līdzfinansējuma saņēmējs ēkas renovācijas projekta realizēšanā.

Veiktajā pārbaudē eksperta uzmanību piesaistīja vairākas neprecizitātes, par kurām dzīvokļu īpašnieki netika informēti un tas nav ticis izrunāts. Proti, no pēdējās sapulces protokola ir saprotams, ka ēkas renovācijas projekta izmaksas ir noteiktas 442,69 tūkstošu eiro apmērā, taču Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) ir apstiprinātas kopējās izmaksas 355, 23 tūkstoši eiro. Kur paredzēts ieguldīt vēl gandrīz 100 tūkstošus eiro, tā arī nav saprotams! Šajā gadījumā nevar runāt par līdzfinansējuma saņemšanu, jo LIAA šādus papildus izdevumus nav apstiprinājusi.

Dzīvokļu īpašnieki neguva atbildes uz jautājumiem par energoefektivitāti, par maksājamām summām, termiņiem, vienvārdsakot, par saistībām, ko tie uzņēmās.

Piesaistītais neatkarīgais eksperts pēc pieejamiem projekta dokumentiem veica aprēķinu, kā rezultātā tika secināts, ka dzīvokļu īpašnieku veiktie ieguldījumi atmaksāsies tikai 19 gadu laikā. Tas nozīmē, ka tikai pēc šī termiņa būs jūtama veikto ieguldījumu efektivitāte. Projekta vadītāji arī noklusēja, ka pēc šī termiņa būs nepieciešami papildus darbi, lai noturētu aprēķināto darbu efektivitāti. Nav skaidrs kāpēc, uzlabojot ēkas tehnisko stāvokli, pieaug ēkas apsaimniekošanas izdevumi. Nav pieejams un izskaidrots aprēķins par iegūto energoefektivitāti.

Un pats svarīgākais šī projekta virzībā bija tas, ka projekta virzītāji noklusēja faktu, ka mājai ir atteikts līdzfinansējums 50 % apmērā no kopējām izmaksām, nekorekti veikta energoaudita dēļ. Naudas izteiksmē tas nozīmētu apmēram 90 tūkstošu eiro zaudējumus. Dzīvokļu īpašniekiem loģiski šķita atkārtoti veikt energoauditu un no jauna pieteikties uz projektu, saņemot visus 50 % no līdzfinansējuma, uz ko arī dzīvokļu īpašnieki uzstāja.

Ņemot vērā visus iepriekšminētos šī uzņēmuma un mājas pārvaldnieces pārkāpumus, dzīvojamās mājas īpašnieki kopsapulcē nolēma par tā brīža mājas vecākās atbrīvošanu no viņai uzticētajiem pienākumiem un jauna dzīvojamās mājas pārvaldnieka izvēli. Tāpat pēc dzīvokļu īpašnieku dažādām aktivitātēm tika apturēts renovācijas projekts līdz nākamajam plānošanas periodam.

Pēc tobrīd esošās mājas vecākās iniciatīvas, uz šo kopsapulci tika uzaicinātas arī uzņēmuma atbildīgās personas, kas tika piedāvāti kā potenciālie mājas pārvaldnieki, jo esot faktiski mūsu ēku apsaimniekojuši līdz šīs kopsapulces brīdim un labi pārzinot mājas situāciju. Kopsapulce beidzās bez konkrēta lēmuma pieņemšanas, jo bija ļoti daudz neskaidrību, neprecizitāšu, taču mums nesaprotamu darbību rezultātā, minētais uzņēmums pēc kāda laika visiem izziņoja, ka ir kļuvis par mājas pārvaldnieku un uzsāka pakalpojumu līgumu parakstīšanu ar visas mājas dzīvokļu īpašniekiem.

Mums tapis zināms, ka vairāki dzīvokļu īpašnieki nenoslēdza šos līgumus, kas rada iespaidu, ka uzņēmums nebija ieguvis vairākuma atbalstu no mājas kopības. Vairākkārtīgi vērsāmies pie uzņēmuma, lai viņi uzrāda šos līgumus, kā arī uzrāda protokola kopiju, kur ir minēts un apstiprināts, ka uzņēmums kļūst par mūsu mājas pārvaldnieku. Līdz šim brīdim, neviens dokuments nav iesniegts un uzrādīts.

Rezultātā, apvienojoties vairākiem mājas iedzīvotājiem, kuriem bija bažas par uzņēmuma nesaprotamo rīcību, 2014. gada 2. septembrī, pēc vairāku dzīvokļu īpašnieku lēmuma tika nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība, ar mērķi rūpēties par dzīvojamo māju, kontrolēt pārvaldnieku, dzīvojamās mājas renovācijas procesa norisi un ja nepieciešams, pārņemt pārvaldīšanas funkcijas.

Tā kā ar uzņēmumu-pārvaldnieku nenotika nekāds dialogs, tika ignorēti mūsu pieprasījumi, kā arī radušās pamatotas aizdomas par renovācijas projekta realizēšanas procesa necaurspīdīgumu, savā mājā veicām aptauju par pārvaldīšanas funkciju nodošanu biedrībai. "Par" nobalsoja vairākums no mājas dzīvokļu īpašniekiem.

2015. gada 30. aprīlī nosūtījām uzņēmumam vēstuli ar paziņojumu par dzīvokļu īpašnieku lēmumu un lūgumu veikt ēkas nodošanas/pārņemšanas procedūru atbilstoši Latvijā pastāvošajai likumdošanai. Tā vietā uzņēmums, balstoties uz saviem noslēgtajiem līgumiem, un ka nav saņēmuši pilnvarojumu par ēkas nodošanu-pārņemšanu no līgumus parakstījušajiem cilvēkiem, izvērsa mājā iebaidīšanas darbības, izsūtot mājas īpašniekiem paskaidrojumus un draudus, ka pret tiem, kuri traucē renovācijas procesa virzību, tiks uzsākta tiesvedība un tiks saukti pie atbildības par radītajiem zaudējumiem, atsavinot īpašumus, jo biedrības darbību rezultātā tiekot kavēta mājas renovācija.

Tāpat uzņēmums sasauca kopsapulci 2015. gada 21. maijā, kurā atkārtoti bija izvirzīts jautājums par pārvaldnieka funkciju atstāšanu uzņēmumam. Kopsapulce beidzās bez lēmuma, jo sapulcē bija ieradies uzņēmuma pārstāvis, kurš izvērsa nomelnošanas un iebiedēšanas taktiku pret biedrību un tās biedriem, piedraudot pret visiem griezties tiesā, kā arī apliecināja mums, ka uzņēmums atsakās nodot visu dokumentāciju par šo ēku biedrības pārstāvjiem tos nosaucot par zagļiem un mantkārīgiem cilvēkiem.

Pēc mums pieejamās Pārvaldnieku datu bāzes datiem uzņēmums nav reģistrēts kā Dzīvojamo māju Pārvaldnieks, kas nozīmē, ka uzņēmums veic komercdarbību pārkāpjot Latvijas likumos noteikto kārtību. Tāpat, uzņēmums neievēro dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu, kurā ir lemts par pārvaldnieka maiņu.

Mūsu mājā apmēram 30 % no visiem iedzīvotājiem ir pensionāri. Viņiem sevišķi ir ļoti būtisks ikmēneša maksājums un ir liela atšķirība vai par kvadrātmetru būs jāmaksā 0,50 eiro vai 1,50 eiro. Mājā valda liels satraukums. Vecie cilvēki ir pārbijušies, ka viņiem atņems dzīvokli, tāpēc viņi ir gatavi piekāpties uzņēmumam, lai tikai viņiem nenodara pāri."

Jau zināms, ka Latvijā 2009. gadā tika sākta daudzdzīvokļu māju renovācija ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu 50 % apmērā. Sākotnēji programmas kopējais finansējums tika paredzēts 14,13 miljonu latu (19,55 miljonu eiro) apmērā. Bet vēlāk, četru gadu laikā, tas tika palielināts līdz 62,75 miljoniem latu (86,57 miljoniem eiro). Aktivitātes mērķis ir energoefektivitātes paaugstināšana daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu.