Šopavasar daudzviet Pierīgā notika visnotaļ interesanti pasākumi, kas kopā pulcēja novada iedzīvotājus, uzņēmējus un pašvaldību pārstāvjus. Kopumā 130 interesenti no tuvākām un tālākām apdzīvotām vietām apmeklēja Ķekavas novada iedzīvotāju forumu, bet vēl vairāki desmiti pulcējās Piņķos, Spuņciemā, Skultē, Mārupē, Tīrainē, Stūrīšos, Jāņupē, Olainē, Medemciemā un Babītē uz biedrības "Pierīgas partnerība" organizētajiem semināriem.

Lai gan šie abi pasākumi ir savstarpēji nesaistīti, mērķis abiem ir viens – apzināt novadu iedzīvotāju, uzņēmēju vēlmes un vajadzības, lai kopīgiem spēkiem padarītu dzīvi novados labāku.

Gan biedrība "Pierīgas partnerība", gan Ķekavas novada iedzīvotāju foruma organizatori nupat apkopojuši iedzīvotāju ierosinājumus, un tas sniedz ieskatu, kas Pierīgas novados vēl būtu jāuzlabo.

Daudzviet Pierīgā iedzīvotāji vēlas, lai tiktu sakārtoti velomaršruti, lai tiktu izveidoti veloceliņi, kas savienotu Pierīgas novadus vienotā tīklā. Turklāt veloceliņu izbūve vismaz Ķekavas novadā atzīta par prioritāri risināmu jautājumu.

Tāpat iedzīvotājiem rūp dažādas ar vides labiekārtošanu saistītas problēmas. Piemēram, Babītes, Ķekavas, Olaines un Mārupes novados vēlas, lai tiktu sakāroti ceļi, bet Piņķos un Skultē pie daudzdzīvokļu mājām vajadzētu ierīkot jaunas stāvvietas, uzlabot ielu apgaismojumu. Vienlaikus svarīgi būtu arī izveidot jaunus atkritumu šķirošanas punktus, turklāt biedrības "Pierīgas partnerība" sanāksmē izskanējis ierosinājums pat ieviest atkritumu policiju.

Savukārt Ķekavas novadā iedzīvotāji raizējas, ka viņiem trūkst informācijas par māju siltināšanas programmu, tādēļ ierosināts rīkot izglītojošus seminārus, izdot bukletus.

Attiecībā uz uzņēmējdarbības jomu Pierīgas iedzīvotāji labprāt vēlētos atbalstīt vietējos uzņēmējus. Proti, Jaunmārupē, Jāņupē un Ķekavā rosina vismaz divas reizes mēnesī rīkot zaļos tirdziņus, lai iedzīvotāji varētu iegādāties vietējo produkciju no novada saimniecībām, zemniekiem un mājražotājiem.

Tāpat tiek norādīts, ka šobrīd trūkst informācija par novada uzņēmējiem, pakalpojumu sniedzējiem, tādiem kā galdnieks, krāsotājs, elektriķis, tāpēc tiek piedāvāts izveidot pakalpojumu "vīrs uz stundu" vai "atrodi savu meistaru". Savukārt Tīrainē un Spuņciemā pietrūkst jaunu ēdināšanas vietu, bet Jāņupē ir vajadzīga mobilā aptieka.

Novada iedzīvotāji arī raizējas par to, ka jauniešiem trūkst iespēju, kā pavadīt savu brīvo laiku. Tāpēc Olaines, Mārupes un Ķekavas iedzīvotāji vēlas, lai jauniešiem tiktu izveidota tikšanās vieta, piemēram, mākslas telpa ar mazu kafejnīcu, kurā notiktu jauniešu dzejas lasījumi, mūzikas koncerti un tamlīdzīgi.

Vienlaikus ķekavieši uztraucas arī par to, ka skolēni stundās arvien vairāk izmanto mobilos telefonus. Viņuprāt, telefoniem stundu laikā vajadzētu atrasties īpašā šim mērķim izveidotā plauktā, lai bērni stundās klausītos, nevis izklaidētos sociālajos tīklos.

Tāpat Pierīgas iedzīvotājiem ir visnotaļ svarīgi, lai arī vietējā miestā varētu aiziet uz koncertu, kino vai balli. Piemēram, kāds Ķekavas novada iedzīvotājs raksta: "Tā kā mēs nereti Pierīgu saucam par "guļamvagonu", ir vairāk jāattīsta nakts dzīve. Dažāda mēroga pasākumi, piemēram, kino, lekcijas, literatūras lasījumi varētu notikt vakaros un naktīs, kad publiski pieejamās iestādes parasti ir slēgtas."

Vienlaikus Rīgas apkārtnē dzīvojošie ļaudis vēlas, lai attīstītos atpūtas iespējas pie ūdeņiem. Piemēram, pie Babītes ezera varētu izveidot dabas takas ar putnu novērošanas torni, bet Piņķos pie Baložu ezera un Jāņupē pie karjera vajadzētu labiekārtot peldvietas – izveidot piknika vietas, uzstādīt ģērbtuves, sakārot pieeju pie ūdeņiem.

Ķekavas novada Iedzīvotāju forums norisinājās 2015. gada 28. martā Ķekavas vidusskolā. Foruma mērķis bija radīt pamatu Ķekavas novada kopienu fonda izveidei, sekmēt dažādu sabiedrības grupu un sektoru sadarbību, iedzīvotāju līdzdalību vietējās kopienas plānošanā un plānotā īstenošanā, veicinot Ķekavas novada attīstību.

Savukārt biedrība "Pierīgas partnerība" pašlaik izstrādā stratēģiju Eiropas fondu naudas apgūšanai, kā arī cenšas iedrošināt cilvēkus rakstīt projektus un pieteikties Eiropas LEADER programmas līdzfinansējumam to īstenošanai. Plānots, ka LEADER programmas ieviešana sāksies 2016. gada sākumā, un vismaz 50 % no kopējā finansējuma tiks novirzīts uzņēmējdarbības atbalstam.