Drukāt šo lapu
08.05.2015 15:52

Inčukalna gudrona dīķu sanācijai prasa papildus 11 miljonus; VVD domā, ka tas nav nepieciešams

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Inčukalna gudrona dīķu sanācijai prasa papildus 11 miljonus; VVD domā, ka tas nav nepieciešams Einārs Binders

SIA "Skonto būve" uzskata, ka, lai sekmīgi pabeigtu Inčukalna gudrona dīķu sanācijas projektu, nepieciešams papildu finansējums 11 miljonu eiro apmērā. Savukārt Valsts vides dienests (VVD) šo prasību uzskata par nepamatotu.

Kā portāls "Aprinķis.lv" uzzināja VVD, dienests esot saņēmis mutisku informāciju no uzņēmuma, ka gudrona dīķu sanācijas darbi var tikt apdraudēti, jo līgumā paredzētais finansējums var izrādīties nepietiekams darbu pabeigšanai.

Pagaidām gan rakstisks apstiprinājums vai kādi konkrēti aprēķini no uzņēmuma neesot saņemti. Taču "Skonto būve" dienestam ir mutiski norādījusi, ka sanācijas darbu turpināšanai un pabeigšanai Dienvidu dīķī pēc termiņa beigām, iespējams, būs nepieciešams rast papildu līdzekļus.

""SIA Skonto būve" Inčukalnā jāstrādā noslēgtā sanācijas darbu līguma ietvaros. Neoficiālas pārrunas ar uzņēmumu dienestam jau ir notikušas, un SIA "Skonto Būve" ir aicināta sniegt pamatotus faktus par sanācijas darbu apgrūtinājumiem un izstrādāt vairākus variantus sanācijas darbu pabeigšanai esošā budžeta ietvaros. Noslēgtais līguma veids par sanācijas darbu veikšanu strikti paredz pilnīgu Inčukalna sērskābā gudrona dīķu attīrīšanu pilnā apmērā esošā budžeta ietvaros. Tāpat projekts mūsu valstij ir ļoti nozīmīgs no vides kvalitātes viedokļa. Dienests jau ir aicinājis uzņēmumu rīkoties valstij atbildīgi un nevilcināties ar projekta izpildi," norāda VVD ģenerāldirektore Inga Koļegova.

Bet, kā skaidro SIA "Skonto būve" pārstāve Ilga Sokolova, Inčukalna gudrona dīķu sanācijai papildu 11 miljoni eiro nepieciešami tāpēc, ka gudrona apjoms pārsniedz VVD aprēķināto, un šo summu nevar uzskatīt kā papildu izmaksas par līgumā paredzētā darba apjoma veikšanu.

Viņa norāda, ka uzņēmums jau šī gada februārī informējis VVD, ka objekta dienvidu dīķī ir par aptuveni 45 % vairāk gudrona, nekā pasūtītājs iepriekš paredzējis. VVD izsludinātajā iepirkumā esot ieviesusies kļūda aprēķinos, kā rezultātā dienvidu dīķī atrodas aptuveni 44,2 tūkstoši tonnu gudrona, nevis 30,2 tūkstoši tonnu, kā norādīts VVD veiktajā priekšizpētē.

"Tātad ar uzņēmumu "Skonto būve" ir noslēgts līgums par darbu veikšanu apmērā, kas patiesībā ir gandrīz uz pusi lielāks. Līdz ar to 11 miljoni eiro ir nepieciešami tam, lai būtu iespējams veikt visa gudrona sanāciju, ne tikai par apjomu, kas norādīts līgumā ar uzņēmēju," skaidroja I. Sokolova.

Viņa saka, ka jau līdz maija beigām "Skonto būve" kopīgi ar vācu partneriem būs izsmēlusi un pārstrādājusi visu līgumā noteikto gudrona apjomu – 30,2 tūkstoši tonnu. Bet, tā kā VVD pagaidām nav pieņēmis nekādus lēmumus, nav zināms, kas notiks pēc maija beigām ar atlikušajiem 14 tūkstošiem tonnu materiāla.

Turklāt maija beigās beidzas līgums arī ar vācu partneri "MUEG GmbH", kas veic materiāla piegādi un pārstrādi Vācijā. Vācu partneru pieredze ar līdzīgiem projektiem Vācijā un citviet Eiropā rāda, ka pasūtītājs līgumu vienmēr noslēdz ar vienošanos par apmaksu "post factum" – pēc faktiskā apjoma, kurā ir norādīti plānotie, nevis faktiskie apjomi. Tā tas nav noticis Latvijas gadījumā, piebilda I. Sokolova.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) uzskata, ka risinājums Inčukalna Gudrona dīķu sanācijas projekta īstenošanai jārod esošā līguma ietvaros. Pēc K. Gerharda domām, uzņēmums SIA "Skonto būve" vēlas politizēt jautājumu par papildu finansējuma piešķiršanu projektam.

Ministra preses sekretārs Arnis Zacmanis aģentūru LETA informēja, ka šāds secinājums ministram radies, jo ceturtdien viņš saņēmis uzņēmuma sūtītu vēstuli par papildu finansējuma nepieciešamību, kas adresēta arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (V) un finanšu ministram Jānim Reiram (V). Savukārt par projektu atbildīgajai iestādei Valsts vides dienestam (VVD) vēstule nav sūtīta. Pēc ministra domām, šāda rīcība liecinot par vēlmi līgumisku jautājumu politizēt, turklāt viņš ir neizpratnē, ka informācija neoficiāli izskanējusi, vēl pirms šāda vēstule ministrijā saņemta.

Uzņēmēja nevēlēšanās meklēt risinājumus līguma ietvaros liecina par vēlmi izmantot situāciju, ka valstij, ņemot vērā tās jau veiktos ieguldījumus, ir būtiska projekta sekmīga pabeigšana, uzskata Gerhards.

Līgums ar SIA "Skonto būve" par Inčukalna gudrona dīķu sanāciju tika noslēgts 2010. gada 24. septembrī, tam paredzot 28,49 miljonus eiro. Savukārt 2014. gada 21. maijā tika parakstīti līguma grozījumi, palielinot summu līdz 42,67 miljoniem eiro saistībā ar sērskābā gudrona izpētītajām netipiskajām īpašībām un ar tām saistīto sanācijas procesa organizatorisko un tehnisko risinājumu maiņu.

Atbilstoši spēkā esošajam līgumam uzņēmumam šovasar jāpabeidz piesārņotā ūdens nosūkšana un attīrīšana no pirmā slāņa Dienvidu dīķī, kā arī divu slāņu ekskavācija un apstrāde. Dīķa aizpildīšana ar speciālu materiālu jāpabeidz līdz šā gada septembrim, un tad dīķa teritorija tiks pārklāta ar pretinfiltrācijas materiālu.

Vienlaikus līdz jūlijam jāveic sērskābā gudrona un smilts maisījuma ekskavācija no Ziemeļu dīķa, kā arī utilizācija. Ziemeļu dīķa aizpildīšana un labiekārtošana jāpabeidz augustā.

(papildināta ar K.Gerharda viedokli)

Iepriekš:

Reportāža: Gudrona dīķi paliks pagātnē

Inčukalna sērskābais gudrons, ekoloģija un politika