To ceturtdien žurnālistiem pastāstīja "Eiro velo 13" darba grupas pārstāvis - Vidzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs Raitis Sijāts.
Četri miljoni ietver visas projektā kopumā ieguldītās izmaksas, to vidū arī Carnikavas pašvaldības izbūvēto velotiltu, kas ir garākais Baltijā.
Atskatoties uz līdz šim paveikto un turpmāk darāmajiem darbiem, Sijāts skaidroja, ka līdz šim izstrādāto tehnisko projektu realizācijai pietrūkst līdzekļu. Ja tos izdotos iegūt no Eiropas Savienības (ES) fondiem, izstrādātos projektus varētu realizēt aptuveni 2,5 gados.
Patlaban "Eiro velo 13" maršruta Latvijas daļā "kritiskie posmi" ir, no Lietuvas puses iebraucot Latvijā, kur ceļu stāvoklis neļauj pa tiem droši pārvietoties velobraucējiem, kā arī posms no Ainažiem līdz Salacgrīvai. No valsts puses finansiāla atbalsta patlaban nav.
Kā norādīja projekta pārstāvji, "Eiro velo 13" gan atbalsta Ekonomikas ministrija (EM), taču līdzekļus piešķirt nevar. Arī Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta Autoceļu nodaļas vadītājs Ģirts Puķe atzina, ka SM prioritāte patlaban nav veloceliņu izveidošana, bet gan autoceļu rekonstrukcija.
Kā vēstīts, patlaban Rīgā uzturas "Eiro velo 13" darba grupa, kas atskatās uz līdz šim padarīto un spriež par tālākajiem soļiem projekta realizācijā.
Rīt viesi ar velosipēdiem plānojuši dosies no Vecāķiem līdz Carnikavai, kur pagājušajā gadā tika atklāts kājāmgājēju un riteņbraucēju tilts pāri Gaujai. Brauciena dalībnieki apmeklēs arī Mežgarciemu Carnikavas pusē, kur atrodas viens no maršrutā "Eiro velo 13" iekļautajiem padomju militārā mantojuma objektiem. Ceļa turpinājumā viesi paredzējuši izbraukt arī visu pārējo maršruta daļu Vidzemē līdz Igaunijas robežai, lai izpētītu Latvijā esošo situāciju.
Maršruts "Euro Velo 13 - Iron Curtain Trail" kopumā šķērso 20 Eiropas valstis 10 000 kilometru garumā, un to visā pilnībā plānots pabeigt līdz 2020. gadam. Viens velomaršruta posms aptuveni 580 kilometru garumā šķērso Latviju, vijoties gar Baltijas jūras piekrasti. Vēsturisko ieceri mūsu valstī īsteno kopumā 17 piekrastes novadi.
Maršruta attīstības pamati Latvijā tika likti 2009. gadā, kad Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mihaels Krāmers uzaicināja veloprojekta "Tour de LatEst" koordinatoru Sijātu prezentēt jauno Igaunijas-Latvijas velomaršrutu. Vidzemes Tūrisma asociācija tika aicināta iesaistīties "Euro Velo 13" ieviešanā Latvijā, un 2011.gadā sākās projekta realizācija, tūrisma speciālistiem un uzņēmējiem apzinot jauno maršrutu.
Ideja par "Eiro velo 13 - dzelzs priekškara" velomaršruta izveidi pieder parlamentārietim Krāmeram. Maršruts iezīmē simbolisko robežu, ar kuru Aukstā kara gados Eiropa bija sadalīta divās - austrumu un rietumu - daļās. Velomaršruts "Eiro velo 13" ļaus iepazīt unikālas vēstures liecības un mazāk zināmus tūrisma apskates objektus valstīs, kuras vairākus gadu desmitus bija noslēgtas no demokrātiskās pasaules.
Projektu realizē 14 partneri no deviņām valstīm - Somijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Vācijas un Austrijas -, pārstāvot vadošās velotūrisma un riteņbraucēju asociācijas un uzņēmējus.
Projekta kopējais budžets 14 partneriem ir 330 000 eiro, no kuriem 75% līdzfinansē ES.
Iepriekš:
Eiropas Dzelzs priekškara velomaršruta posms vijas arī gar Latvijas piekrasti
Carnikavieši iepazīstas ar veloceliņa maršrutu
Carnikavas veloceliņš vīsies cauri kāpām
Carnikavu un Siguļus savienos jaunais tilts
