Jau sen tiek diskutēts, ka iedzīvotājiem pašvaldībās jādod tiesības lemt par noteiktiem jautājumiem. Sevišķi šis jautājums aktualizējās pirms vairākiem gadiem, kad vairākas vietvaras klaji ignorēja savu iedzīvotāju vēlmes. Piemēram, Jūrmalas dome neņēma vērā iebildes izcirst kokus un apbūvēt kāpu zonas. Savukārt Jelgavas novada iedzīvotāji pēc tā sauktās stirnu malumedību lietas ar vairākiem tūkstošiem savākto parakstu nespēja panākt novada domes priekšsēdētāja atbrīvošanu.

Kopumā šīs likumprojekts tapis vairāk nekā četrus gadus un pagājušajā nedēļā Saeimā apstiprināts otrajā lasījumā. Turklāt, kā aģentūrai LETA norāda par likumprojektu atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs, visticamāk, trešajā, galīgajā lasījumā likumu izdosies pieņemt vēl Saeimas pavasara sesijā.

Zināms, ka topošais likums paredz iedzīvotājiem lielākas tiesības dažādu jautājumu izlemšanā, proti, referendumu pašvaldībās varēs rīkot par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, pašvaldības teritorijas plānojumu vai grozījumiem tajā, par domes lēmumu, ar kuru pašvaldība ierosinājusi publiskas ēkas būvniecību. Tāpat referendums būs iespējams arī par domes atlaišanu, nosakot, ka šajā gadījumā to nevar rosināt gadu pēc domes sanākšanas un gadu pirms tās pilnvaru beigām.

Baldones novada domes deputāts Jānis Eglīts portālam "Aprinķis.lv" sacīja, ka kopumā iecere, kas paredz iedzīvotājus iesaistīt tautas nobalsošanā vērtējama atzinīgi, jo, pirmkārt, tā ir lieliska iespēja novada ļaudīm piedalīties svarīgu jautājumu lemšanā, bet, otrkārt, tas vietvaras piespiedīs vairāk iedziļināties pašu novadnieku interesēs. Tomēr, pēc Baldones novada domes deputāta domām, daudzās pašvaldībās, kuras jau šobrīd strādā savu iedzīvotāju labā, vēlmes rīkot referendumus vienkārši nebūs.

"Ir jāsaprot, ka šis likumprojekts ir domāts tādām pašvaldībām, kas neievēro iedzīvotāju intereses. Un šādi gadījumi, kad netiek ņemtas vērā novadnieku domas, nav tālu jāmeklē. Tā notiek gan Jūrmalā, gan Rīgā. Savukārt tajās pašvaldībās, kurās novada dome strādā savu iedzīvotāju interesēs, vēlme rosināt referendumus nebūs aktuāls jautājums," teica J. Eglīts.

Viņš skaidroja, ka jau šobrīd iedzīvotāji var paust savu kritiku vai atbalstu sabiedriskās apspriešanas sanāksmēs, kurās tiek izvērtēti novadam svarīgi attīstības jautājumi, piemēram, par jaunas ražotnes būvniecību. Parasti, ja sabiedriskās apspriešanas procesā iedzīvotāji iestājas pret, pašvaldība to ņem vērā.

"Iedzīvotāji aktīvi iesaistās sabiedriskās apspriešanas procesā, un vairums novadu ņem vērā to, ja iedzīvotāji asi iebilst pret plāniem un iecerēm. Tomēr, ja mēs raugāmies uz to, ka referendumus varēs ierosināt arī par būvniecības iecerēm, tad šeit pastāv risks, ka šis likums var kļūt par instrumentu, ar ko manipulēt atsevišķiem indivīdiem. Būvniecības ieceres parasti iet roku rokā ar investīcijām, un var gadīties, ka ievērojamu investīciju projektu realizācija, piemēram, jaunas ražotnes celtniecība, kas radītu ievērojamu skaitu darbvietu, varētu tikt kavēta, jo iedzīvotājus ir itin viegli samusināt pret," sacīja J. Eglītis.

Viņš arī norādīja, ka nereti būtu grūtības arī ierosināt pašus referendumus, jo jāsavāc pietiekami liels skaits iedzīvotāju parakstu. Proti, šobrīd plānots, ka referendumu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai pašvaldības teritorijas plānojumu vai publiskas ēkas būvniecību varēs ierosināt tikai tad, ja par to parakstīsies ne mazāk kā 15 % no to iedzīvotāju balsu skaita, kuri pēdējās domes vēlēšanās bija iekļauti attiecīgās pašvaldības vēlēšanu iecirkņu vēlētāju sarakstos. Savukārt, lai rosinātu domes atlaišanu, būtu nepieciešami ne mazāk kā 30 % balsotāju parakstu.

"Varētu teikt, ka referendumu rīkošana padarīta teju neiespējama. Proti, jau šobrīd visas Latvijas mērogā ir grūti cilvēkus mobilizēt tam, lai viņi piedalās pašvaldību vēlēšanās. Iepriekšējās vēlēšanās daudzos novados vēlētāju aktivitāte bija zem 50 %, un tas nozīmē, ka iedzīvotāji netic tam, ka ar saviem spēkiem var ko mainīt. Tomēr, no otras puses, iedzīvotāji spēj mobilizēties tautas nobalsošanai tad, ja runa ir par ļoti būtiskiem jautājumiem. To jau pierādīja referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu, kurā piedalījās gana daudz cilvēku," teica Baldones novada domes deputāts.

Līdzīgi domā Stopiņu novada domes opozīcijas deputāts Aldis Grunde. Arī viņš uzskata, ka apsveicama ir iecere par referendumiem pašvaldībās, tomēr to rīkošana pašvaldībās padarīta teju neiespējama.

"Pašvaldību referendumus atbalstu, tāpat kā iedzīvotāju tiesības lemt par domes atlaišanu, ja tā slikti strādā. Tomēr būtu nepieciešams pirms tautas nobalsošanas izvērtēt, vai referendums tik tiešām ir nepieciešams. Sevišķi tas attiecas uz novada domes atlaišanu. Tomēr jānorāda, ka domi atlaist būtu visnotaļ grūti, ja balsošanu var īstenot tikai tad, kad par to parakstījušies 30 % vēlētāju," teica A. Grunde.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai pašvaldības teritorijas plānojumu būtu pagrūti sarīkot referendumu gluži vienkārši tāpēc, ka – "kas svarīgs vieniem ciema iedzīvotājiem, nebūtisks šķiet citiem".

Tāpat A. Grunde sacīja, ka nez vai kāds pat gribētu atlaist Stopiņu novada domi, jo pašvaldība iedzīvotājiem cenšas izpatikt, kā vien māk. "Pie mums pašvaldība visus sveic un apbalvo, budžets ir veidots diezgan sociāls, tiek dalīti pabalsti un dāvaniņas. Kāda tur domes atlaišana, ja visi ir "nopirkti"?" teic deputāts, piebilstot, ka, viņaprāt, budžeta tēriņi būtu vairāk jāsabalansē un vairāk jādomā par attīstību.