Portāls "Aprinķis.lv" jau rakstīja, ka par spīti ES finansiālam atbalstam līdz šim Latvijā nosiltināti vien 2,5 % veco ēku. Turklāt iedzīvotāji laika posmā no 2007. līdz 2013. gadam jeb iepriekšējā Eiropas Savienības plānošanas periodā ēkas siltinājuši kūtri ne vien visā Latvijā, bet arī Pierīgā.
Šobrīd ēku siltināšana ar ES līdzfinansējumu gan ir apstājusies, pabeigti tiek vien tie projekti, kas tika aizsākti iepriekšējos gados. Taču šopavasar līdz ar plānošanas periodu tā atkal atsāksies. Pašlaik zināms, ka nākamajiem pieciem gadiem namu siltināšanai tiks atvēlēti 176 miljoni eiro.
Šeit gan uzreiz jāteic, ka jaunajā ES plānošanas periodā vairs nav paredzēts tik dāsns līdzfinansējums ēku siltināšanai kā līdz šim, un tas nozīmē, ka tie dzīvokļu īpašnieki, kuri paguvuši renovēt savu dzīvojamo māju, tagad ir ieguvēji.
Iepriekš daudzdzīvokļu māju īpašnieki mājokļu siltināšanai varēja iegūt līdzfinansējumu 50 % apmērā, taču tagad atbalsts būs krietni mazāks, proti, vien 35 % apmērā. Tāpēc daudzi šaubas, vai iedzīvotājiem būs interese savus namus siltināt.
AS "Olaines ūdens un siltums" valdes priekšsēdētājs Mārcis Mazurs portālam "Aprinķis.lv" sacīja, ka šobrīd ir grūti prognozēt, vai iedzīvotāji nākamajos gados savus namus siltinās vairāk.
"Pašvaldība savā budžetā ir paredzējusi finanšu līdzekļus daudzdzīvokļu namu renovācijas un siltināšanas atbalstam. Tāpat, līdz tiks atvērts Eiropas Savienības finansējums šiem projektiem, tiks skaidri definēti noteikumi šī pašvaldības atbalsta iegūšanai. Šobrīd vēl līdz galam nav skaidri finansēšanas priekšnoteikumi, kā arī nav skaidrs tas laiks, kad Eiropas Savienības finansējums tiks atvērts. Skaidrs ir viens - lai nami tiktu siltināti un renovēti, ir nepieciešams gan Eiropas Savienības finanšu atbalsts, gan pašvaldības atbalsts. Protams, svarīgu lomu ieņem iedzīvotāju maksātspējas līmenis. Veiksmīgi saliekot kopā šīs trīs komponentes – rezultātam vajadzētu būt pozitīvam," skaidroja M. Mazurs.
Arī Salaspils pašvaldības pārstāve Lolita Balcerbule norādīja, ka pagaidām neviens nevar pateikt, kā būs nākotnē.
"Mums visiem ļoti interesē, kāda būs atsaucība un arī atbalsts. Jau tagad ir skaidrs, ka ar finansējumu siltināšanai vien ir par maz. Nepieciešams atbalsts arī būvkonstrukciju un komunikāciju mezglu atjaunošanai," teica L. Balcerbule.
Iepriekš:
Daudzstāvu namu siltināšanu kavē namīpašnieku nespēja vienoties