Turklāt iemesls, kas siltināšanu kavē, ir gluži vienkāršs – namīpašnieku nespēja vienoties.

Viens no Pierīgas novadiem, kurā nu jau pagājušajā gadsimtā celto un šobrīd renovējamo daudzstāvu namu ir gana daudz, ir Olaine. AS "Olaines ūdens un siltums" valdes priekšsēdētājs Mārcis Mazurs stāsta, ka laikā no 2005. līdz 2014. gadam jeb iepriekšējā Eiropas Savienības plānošanas periodā Olainē nosiltināti 17 daudzdzīvokļu nami. Četriem daudzdzīvokļu namiem veikta visas ēkas fasādes siltināšana, bet 13 namiem siltinātas gala sienas.

Vienlaikus M. Mazurs atzīst, ka pārsvarā šajā periodā vairāk siltinātas pašvaldībai piederošas publiskās ēkas, nevis privātīpašnieku īpašumā esošie nami, un tas skaidrojams ar iedzīvotāju nespēju vienoties.

"Iedzīvotāju jeb daudzdzīvokļu namu atsevišķo īpašumu īpašnieku kopīgais pozitīvais lēmums ir galvenais priekšnoteikums daudzdzīvokļu namu renovācijas un siltināšanas procesa uzsākšanai. Bet pašu lēmuma pieņemšanu ietekmē iedzīvotāju finansiālais stāvoklis, projekta kopējās izmaksas, pielietojamie finanšu atbalsta mehānismi, kā arī darba un attiecību kvalitāte starp iedzīvotāju, īpašnieku un projekta realizētājiem," saka M. Mazurs.

Tāpat arī Salaspilī līdz šim ar ēku siltināšanu sokas gausi. Pēc pašvaldības pārstāves Lolitas Balcerbules teiktā, līdz šim nosiltināti astoņi dzīvojamie nami. Savukārt attiecībā uz pašvaldības ēkām situācija ir krietni vien labāka, kopumā rekonstruētas 11 ēkas un šobrīd tiek siltināta sporta skola.

Jāteic, ka dzīvojamais fonds Salaspilī noveco, turklāt iedzīvotāji, par spīti pašvaldības pūlēm, rekonstruēt mājokļus nesteidz, jo gluži vienkārši iedzīvotāji par siltināšanu nespēj vienoties. Pašvaldība par daudzdzīvokļu māju slikto stāvokli ir nobažījusies, turklāt Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars Pašvaldību savienības Tehnisko problēmu komitejas sēdē norādīja, ka dzīvojamā fonda atjaunošana būtu jāpaceļ valstiskā līmenī.

"Bez energoefektivitātes pasākumiem, kas jau saņēmuši grantus, svarīgs ir arī jautājums par dzīvojamā fonda konstruktīvo stāvokli. Mēs nedrīkstam šīs lietas skatīt atrauti – nevar siltināt mājas bez konstrukciju un iekšējo mezglu atjaunošanas. Šobrīd esam nonākuši kritiskajā punktā, kad dzīvojamā fonda atjaunošanas jautājums ir jāpaceļ valsts līmenī un jāsaprot, kādu ceļu iesim. Viens ir kopīgiem spēkiem savest šo fondu kārtībā, tam radot visus nepieciešamos priekšnosacījumus. Otrs, un es runāju pavisam nopietni – domāt par tā nojaukšanu un jauna dzīvojamā fonda celtniecību. Un mums nāksies atbildēt uz šo jautājumu, jo, nedod Dievs, ka ar kādu no šīm daudzdzīvokļu mājām kaut kas notiek, lai pēkšņi visi attaptos, ka ir problēma! Bet problēma pastāv jau 20 gadus," teica R. Čudars.