Drukāt šo lapu
13.02.2015 12:37

Trūcīgas ģimenes statuss. Vai pašvaldības var "izmeklēt", kam tas patiesi pienākas?

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)

Saistībā ar Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatētiem pārkāpumiem sociālo pabalstu un maznodrošinātā statusa piešķiršanā, kas tostarp tika konstatēta Siguldas novada pašvaldībā, VK uzvēra, ka sociālo darbinieku pienākums ir nodrošināt, lai visi lēmumi par palīdzības sniegšanu būtu tiesiski.

Savukārt Siguldas novada pašvaldībā uzskata, ka, veicot "izmeklēšanu" datubāzēs par to, vai trūcīgas personas statuss maz pienākas, ne vienmēr var gūt patiesu priekšstatu par personas ienākumiem.

"Masu medijos dzirdami pašvaldību skaidrojumi, ka VK norādītie reģistri pašvaldībām nemaz nav pieejami, lai pārliecinātos par personas patieso labklājību. Taču mēs vēlamies norādīt, ka šie skaidrojumi neiztur kritiku, jo normatīvie akti sociālajam dienestam uzliek par pienākumu pārbaudīt personu sniegto informāciju. Tā nav tikai personas atbildība, tā ir arī sociālā dienesta atbildība," tikšanās laikā ar pašvaldību pārstāvjiem skaidroja VK eksperti.

Pašlaik pašvaldības, lai pārliecinātos, vai persona atbilst maznodrošinātā statusam, izmanto sociālās palīdzības un pakalpojumu administrēšanas datubāzi (SOPA), taču VK norādīja, ka sociālie darbinieki daudz plašāku informāciju par klienta ienākumiem var iegūt no Valsts ieņēmuma dienesta (VID).

"VID ir pieejama daudz plašāka informācija par darba algu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) veiktajām iemaksām, uzņēmuma līgumiem, ienākumiem no saimnieciskās darbības un Lauku atbalsta dienesta, kā arī ziņas par personas sākumdeklarācijā norādītajiem īpašumiem un uzkrājumiem. To visu bija iespējams uzzināt vienā institūcijā," sacīja revidenti.

Savukārt Siguldas novada domes priekšsēdētāja vietnieks sociālajos jautājumos Jānis Zilvers vērsa uzmanību uz to, ka datubāzēs, tostarp VID, atrodamās ziņas ne vienmēr ir ticamas, jo informācija netiek pietiekami operatīvi atjaunota.

"Šajās sistēmās ir problēmas. Konkrēts gadījums – pagājušajā nedēļā pie mums sociālajā dienestā atnāca klients, kuram palīdzību atteicām, jo Uzņēmumu reģistra dati rādīja, ka personai pieder kapitāldaļas uzņēmumā. Taču pēc tam viņš atnesa izziņu no Uzņēmumu reģistra Bauskas nodaļas, kurā teikts, ka viņam šis uzņēmums ir likvidēts jau pirms deviņiem mēnešiem. Tas pierāda – datubāzes ne vienmēr ir ticamas," klāstīja J. Zilvers, piebilstot, ka Siguldas novada pašvaldība mēģinās šo problēmu aktualizēt un risināt ar Latvijas Pašvaldību savienības palīdzību.

J. Zilvers portālam "Apriņķis.lv" sacīja, ka kopš konstatētajām nepilnībām pašvaldība esot pārskatījusi visus tos gadījumus par maznodrošinātā statusa piešķiršanu, kurus VK uzskatīja par prettiesiskiem.

"Veicot pirmreizējo caurskatīšanu par visiem VK atrastajiem prettiesiskajiem gadījumiem, secinājām, ka kādi trīs varētu būt tie, kuros iedzīvotāji snieguši nepatiesas ziņas. Tos turpināsim izvērtēt un atgūsim nepamatoti izmaksātos pabalstus," norādīja Siguldas novada domes pārstāvis.

Savukārt pārējie pārkāpumi esot radušies likumdošanas izmaiņu dēļ, jo pašvaldība nebija paguvusi savus saistošos noteikumus saskaņot ar MK noteikumu grozījumiem.

"VK konstatētās nepilnības radās pārejas periodā – 2012. gada beigās tika mainīti MK noteikumi, kuri paredzēja, ka sociālo palīdzību nevar sniegt, ja personai pieder automašīna un īpašums (paredzot, ka šādu kritēriju pabalstu saņemšanai varēs noteikt katra pašvaldība pati – red.). Un, tā kā pašvaldība savus saistošos noteikumus nepaguva izmanīt tik ātri, sociālā dienesta vadītāja bija pieņēmusi lēmumu saglabāt maznodrošinātā statusa piešķiršanu iedzīvotājiem, kuriem pieder viens īpašums vai automašīna. Ņemot vērā to, ka vēlāk šāda atruna tiks iestrādāta arī pašvaldības saistošajos noteikumos," sacīja pašvaldības pārstāvis.

Viņš arī minēja, ka Siguldas novada pašvaldība pagaidām nepārbauda pārējos maznodrošinātā statusa saņēmējus, jo VK SOPA sistēmā jau bija atlasījusi iespējami aizdomīgos gadījumus. Tāpēc bažas par to, ka, iespējams, arī citi statusa saņēmēji nav bijuši godprātīgi, neesot pamatotas.

VK tikšanās laikā ar pašvaldībām atzina, ka revīzijas mērķis nebija kaunināt pašvaldības par neizdarībām, bet sekmēt efektīvu nodokļu maksātāju naudas izlietojumu. VK norādīja, ka pašvaldībām ir jāspēj izvērtēt pieļautās kļūdas un to rašanās iemesli, un aicināja izmantot labās prakses piemērus.

VK uzsvēra, ka pašvaldības varētu mācīties no Liepājas, kur revidenti neatrada nevienu pārkāpumu. Liepājā sociālajiem darbiniekiem esot izveidots saraksts ar kritērijiem, pēc kuriem vadīties, piešķirot trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu.

Tāpat VK eksperti norādīja, ka pašvaldībām ir jāizveido tādi saistošie noteikumi sociālās palīdzības sniegšanas jomā, kurus tās pašas varēs ievērot.

"Ceram, ka tie daži priekšlikumi, kurus es un mani kolēģi ierosinājām tikšanās laikā ar VK, tiks ņemti vērā. Mēs pilnveidosim savus saistošos noteikumus, lai nekas tāds vairs neatkārtotos. Tomēr visus gadījumus un visas situācijas tāpat likumos nevarēs aprakstīt," sacīja J. Zilvers.

Portāls "Apriņķis.lv" jau rakstīja, ka VK revidenti secinājuši, ka laika posmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. aprīlim Siguldas novada pašvaldībā, līdz galam nepārbaudot iedzīvotāju godprātību, trūcīgas ģimenes statuss tika piešķirts arī tādām ģimenēm, kurām pieder automašīnas, kapitāldaļas uzņēmumos un vairāki nekustamie īpašumi Rīgas centrā un Jūrmalā. Šāda statusa iegūšana nodrošina virkni labumu, tostarp nekustamā īpašuma atlaides.

Iepriekš:

VK kontroliere par nepamatotu maznodrošinātā statusa piešķiršanu pašvaldībās: Nevajag aizbildināties, vajag strādāt!

Ģimenes, kam pieder īpašumi un uzņēmumi, – viltus nabagi Siguldā?

Valsts kontrole atklāj milzīgu nevienlīdzību sociālajā palīdzībā