Sējas novada pašvaldības izpilddirektors Guntars Jākobsons portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja, ka sarunas par nepieciešamību vienoties kopīgai rīcībai Gaujas upes baseina sakārtošanai ar mērķi attīstīt starptautiskiem standartiem atbilstošu makšķerēšanas tūrisma industriju ilga vairāk nekā gadu.
"Sējas novadā Gaujas krasts ir desmit kilometru garumā, tāpēc mēs kopā ar vēl citām pašvaldībām, kuru teritoriju arī šķērso Gauja, nolēmām biedroties, lai nākamajām paaudzēm būtu pieejami daudzveidīgi zivju resursi. Tagad jau ir tā, ka Latvijā lielās lašupes ir Salaca un Lielupe, bet Gaujā šo zivju ir salīdzinoši maz. Tāpēc arī ir jāstrādā pie tā, lai Latvijas garākajā upē būtu lašveidīgās zivis," sacīja G. Jākobsons.
Viņš arī norādīja, ka jau šobrīd uz zinātniskiem pamatiem ir izstrādāts plāns, kas jādara, lai laša, taimiņa, alatas, foreles, zuša un upes nēģa populācijas un to krājumi pieaugtu.
Izstrādātais plāns paredz – lai sasniegtu vēlamo rezultātu, kad laša smoltu populācija Gaujas baseinā ir vismaz 75 % apmērā no potenciāla, jāveic visaptveroši izpētes, monitoringa, uzraudzības un zivju resursu atjaunošanas pasākumi visā Gaujas posmā.
"Ar izpēti arī sapratīsim, kas lasim upē patīk un kas ne. Tāpat jāizpēta, kā Gaujā uzvedas pārējās zivis. Un, protams, šāda pētniecība arī maksā naudu, tāpēc vienojāmies, ka finansējuma piesaistei izmantosim dažādus projektu konkursus. Gan Eiropas, gan vietējos," klāstīja pašvaldības pārstāvis.
G. Jākobsons arī minēja, ka ilgtermiņā ir jāstrādā pie makšķerēšanas tūrisma attīstības. Turklāt, ja tuvākajā laikā izdosies īstenot rīcības plānā noteiktos priekšdarbus, lašveidīgo zivju licencētu makšķerēšanu atsevišķos Gaujas upes posmos varētu legalizēt jau 2017. gadā.
"Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrībā" uzskata, ka šīs sistēmas ieviešana neierobežos esošās iedzīvotāju tradīcijas legālai zivju ieguvei, bet būtiski palielinās iespējas legāli makšķerēt un paturēt lašveidīgās zivis, kas šobrīd Gaujas upes baseinā ir aizliegts. Tajā pašā laikā, ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko vietu, zivju migrācijas laikus un Gaujas upes specifiku, lašveidīgo zivju licenzēta makšķerēšana var piesaistīt ievērojamu skaitu vietējo un ārzemju makšķerēšanas tūristu.
Biedrības dibināšanas protokolu parakstīja Beverīnas, Cēsu, Amatas, Pārgaujas, Līgatnes, Krimuldas un Sējas novadu pašvaldību pārstāvji.
05.02.2015 07:33
Sējas un Krimuldas pašvaldības Gaujā meģinās palielināt zivju resursus un attīstīt makšķerēšanas tūrismu
Autors Apriņķis.lvSējas un Krimuldas novada pašvaldības kopā ar vēl piecām vietvarām nodibinājušas "Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrību". Tā dibināta ar mērķi palielināt zivju resursus Gaujā un tai blakus esošajās upēs, lai vēlāk attīstītu makšķerēšanas tūrismu.