Nesen Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtītajā pētījumā "Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam" prognozēts, ka 2020. un 2030. gadā Rīga turpinās būt par galveno Latvijas ekonomikas dzinējspēku, tāpēc iedzīvotāju skaits turpinās palielināties arī Pierīgas teritorijās. Tomēr speciālisti piebilst, ka tas vairs nenotiks tik lielos apmēros kā "straujās izaugsmes" gados.

Salaspils lielākais klupšanas akmens iedzīvotāja skaita piesaistē nākotnē varētu būt cilvēku nevēlēšanās dzīvot padomju laika celtajos daudzdzīvokļu namos. Šādu ēku Salaspilī ir gana daudz, turklāt salaspilieši nelabprāt iesaistās daudzdzīvokļu namu renovācijas projektos, tā pasliktinot pilsētvides kvalitāti. Pētnieki prognozē, ka šī iemesla dēļ daļa maksātspējīgo iedzīvotāju aizplūdīs uz sociāli un ainaviski pievilcīgākām dzīves vietām.

Tomēr jāatzīmē, ka pērn pilsēta uz pagasta teritorijas rēķina ir ievērojami paplašinājusi savu teritoriju ar platībām, kur tiek attīstīti jaunie nekustamo īpašumu projekti. Un, visticamāk, šī apstākļa dēļ Salaspils pilsētai izdosies izvairīties no tālākas iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Līdzīgi kā Salaspilī arī Olainē iedzīvotāju skaits turpinās lēnām sarukt tieši lielā maznodrošināto īpatsvara dēļ. Turklāt līdz šim sociālo slogu Olainē nav izdevies likvidēt pat ar veiksmīgi realizētā Latvijas mērogam iespaidīgā industriālā parka darbību, norāda pētnieki. Taču jāņem vērā, ka Olainei piekļaujas blīvi apdzīvotas savrupmāju teritorijas, kurās, atlabstot ekonomiskajai situācijai, iedzīvotāju skaits atsāks palielināties.

Gan Ikšķile, gan Baloži ekonomiskās augšupejas gados piedzīvoja vēl nepieredzētu izaugsmi, taču sagaidāms, ka nākotnē tā vairs nebūs tik strauja. Ikšķiles kā dzīvesvietas potenciāls, pateicoties Rīgas sasniedzamībai, ainaviskajai vietai pie Daugavas, šķiet lielāks. Bet Baložu izaugsmi varētu apgrūtināt ierobežotā teritorija un apgrūtināta Rīgas sasniedzamība līdz Ķekavas apvedceļa izbūvei.

Kamēr netiks izbūvēts plānotais apvedceļš, arī Ķekavas izaugsme vairs nebūs tik strauja. Tomēr, kamēr novadā būs pieejami brīvi gruntsgabali savrupmāju apbūvei, atsevišķās vietās novadā iedzīvotāju skaits turpināsies celties.

Īpaši strauji pēdējos gados augusi Mārupe, iedzīvotāju skaita ziņā tā jau ir iekļuvusi 20 lielāko Latvijas apdzīvoto vietu skaitā. Neraugoties uz vāji attīstīto vietējo pakalpojumu nodrošinājumu, iedzīvotāji šeit jūtas pietiekami ērti, jo Rīgas centrs ir tikai 10–15 minūšu sasniedzamības zonā. Kamēr vien Mārupē būs pieejami brīvi gruntsgabali, tās izaugsme turpināsies.

Savukārt Ādažos atšķirībā no Mārupes jau no kolhoza laikiem ir labi attīstīta pakalpojumu infrastruktūra un pietiekami daudz apbūvei piemērotu gruntsgabalu. Turklāt cerīgi Ādažu izaugsmē ļauj raudzīties plānotā Brīvības ielas dubliera izbūve, kas sekmēs ātrāku nokļūšanu Rīgā.

Iedzīvotāju skaits Siguldā ir palielinājies tikai pēdējos gados, pateicoties pārdomātai pilsētas kā tūrisma un starptautiskā ziemas sporta centra attīstībai pie gleznainās Gaujas senlejas. Attīstītā pilsētas infrastruktūra ļauj tai būt arī par reāli funkcionējošu reģionālās nozīmes attīstības centru, bet sakārtotā ainaviskā vide pat 50 km attālumā no galvaspilsētas mudinās aizvien vairāk cilvēku to izvēlēties par savu pastāvīgo dzīves vietu.

Izvietojums ainaviskajā priežu silā Rīgas līča piekrastē un ērtā satiksme ar galvaspilsētu noteikti ir Saulkrastu izaugsmi veicinoši faktori, tomēr padomju mantojums savrupmāju apbūvei maz piemērotās, sadrumstalotās dārzkopības sabiedrību kolonijas ar vāju infrastruktūru, visticamāk, nākotnē šai pilsētai sagādās ne mazums problēmu un, prasot papildresursus, apgrūtinās tās attīstību.

Pievilcīgā ainava, attīstītā pilsētas infrastruktūra un Rīgas tuvums ir faktori, kas, visticamāk, pārskatāmā nākotnē ļaus arī senajam Baldones kūrortam iedzīvotāju skaita ziņā pārsniegt 5000 iedzīvotāju robežu. Papildu stimuls tam varētu būt rosības atjaunošanās kopš padomju laika pamestajā galvenajā pilsētas objektā sanatorijā, tomēr neskaidrība šajā jautājumā pēc kārtējās īpašnieku maiņas saglabājas.

Pētījums "Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam", kas īstenots pērn nogalē un šā gada sākumā, veikts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma un atspoguļo pārmaiņas Latvijas apdzīvojumā, kā arī to ietekmi uz izglītības pakalpojumu pieejamību.

Iepriekš:

Latvijas lauki kļūst tukšāki, bet Pierīgā iedzīvotāju skaits palielinās