Braucienu ķepaiņi pārcietuši labi, tagad viņi atpūšas pēc tālā ceļa.

"Lāčuzēni ir mierīgi, šodien paguļ, pavirina acis, es pat fiziski izjūtu viņu atslābumu, jo pēc pēdējo nedēļu laikā piedzīvotā viņiem neklājās labi. Tagad viņi beidzot ir tumsā, vēsumā un vienatnē. Līgatnē caurām diennaktīm apkārt bija cilvēki, naktīs lāčiem tika spīdināti virsū starmeši," stāsta patversmes saimniece Danuta Priede.

Lāči tikuši transportēti kā ministri - policijas eskorts priekšā un aizmugurē, bet, kad pekaiņi tuvojās "Mežavairogiem", ieslēgtas sirēnas un rezultātā satraukti visi patversmes dzīvnieki. Taču pirmais satraukums ātri pārgāja, un nu viss iegājis vecajās sliedēs. Nedaudz satraukušās ir abas Ķekavas lācenītes, kuras atteicās pat no citkārt tik iecienītā kāruma - ievārījuma, "bet gan jau arī viņas drīz apradīs ar jaunajiem kaimiņiem". Izrādās, ka arī medus, ko uzskata par lāču vislielāko kārumu, tomēr viņiem lielos daudzumos var kaitēt, jo dzīvniekam sākas problēmas ar vēderu un izkrīt spalva.

Lāči labprāt pozēja fotografēšanas laikā, taču zibspuldzes tiem nepatika, un viens no ķepaiņiem sāka izdvest šķavām līdzīgas skaņas. D. Priede paskaidroja, ka šādi dzīvnieki izrāda satraukumu, un tad ir viens solis līdz niknuma izpausmēm.

"Kad tika nošauta lācene Made, ikviens Latvijas iedzīvotājs kļuva par izcilu lāču speciālistu, ikviens zināja, kā tajā situācijā bija jārīkojas, sakot: "Ai, viņa bija tik mīļa, tik jauka." Jā, viņa bija mīļa, bet tikai datora ekrānā vai dienas avīzē. Lācis ir Eiropas lielākais un bīstamākais plēsējs ar desmit centimetrus gariem nagiem, un viņš arī spēlējoties var nogalināt cilvēku. Lācis vispirms uzšķērž upura vēderu, pēc tam ēd to vēl pusdzīvu esam," skaidro D. Priede. Kad lācenes tika vestas uz "Mežavairogiem", viena no viņām miegā griezās uz otriem sāniem un nejauši ar ķepu trāpīja vienam pārvadātājam. Vīrietim nācās uzlikt vairākas šuves.

D. Priede paskaidro, ka pieradināts lācis vienmēr ies pie cilvēka, jo kur tad viņš citur dabūs ēst? Uz iebildumu, ka lācītis nāk uzticēdamies, viņa paskaidro, ka nevajag dzīvniekam piedēvēt cilvēku emocijas. "Viņš nāk tāpēc, ka tur ir interesanti un pierasti, tur ir viegli dabūt barību. Dzīvniekam nav sirdsapziņas, bet viņš ir spējīgs uz apzinātu rīcību. Viņš zina - ja uzlauzīs kūts durvis, dabūs kazu. Un, ja lācis ir sācis nākt, kamēr viņš tur visu nenoēdīs, prom neaizies. Bet ko darīt cilvēkiem ar šādu "ciemiņu"?"

10. maijā pie jaunajiem iemītniekiem ieradās pirmie viesi, tostarp Latvijas Biškopju Biedrība, kas ķepaiņiem atgādāja brangu dāvanu - desmit kilogramus medus. Arī ievārījumu lāči dabūs un šķiet, ka pagaidu mājvietā viņiem klāsies labi.

Iepriekš:
Pierīga kļuvusi par diviem lāčiem bagātāka - Līgatnes lāču puikas veiksmīgi pārvesti uz Ķekavu