Kā liecina Latvijas Pašvaldību savienības apkopotā informācija, visvairāk naudas fondā nāksies iemaksāt Rīgai, proti, 72,759 miljonus eiro, kas ir 73,83 % no kopējā iemaksu apjoma. Otras lielākās iemaksas būs Jūrmalai – 8,926 miljonu eiro apmērā. Savukārt trešajā vietā ierindojas Mārupes novads ar 3,03 miljoniem eiro.

Lai izlīdzētu mazāk turīgajām pašvaldībām, no miljoniem nāksies šķirties arī Babītei, Garkalnei un Ķekavai. Garkalnes novada pašvaldībai PFI fondā nākamgad būs jāiemaksā 2,192 miljoni eiro, bet Ķekavas novada pašvaldībai nāksies šķirties no 2,109 miljoniem eiro. Savukārt Babītes novada pašvaldībai PFI fondā būs jāiegulda 1,661 miljons eiro.

Ikšķiles novadam noteiktās iemaksas PFI fondā ir 870,3 tūkstoši eiro, Carnikavas novadam – 862,1 tūkstotis eiro, Ādažu novadam – 815,8 tūkstoši eiro, bet Stopiņu novadam – 795,5 tūkstoši eiro. Savukārt divām Pierīgas pašvaldībām iemaksu summa ir nedaudz zem pusmiljona eiro – Saulkrastu novadam tie ir 464,5 tūkstoši eiro, bet Salaspils novadam – 411,3 tūkstoši eiro.

Tāpat ar salīdzinoši nelielām iemaksām PFI fondā mazāk turīgos Latvijas novadus nākamgad atbalstīs arī Olaine un Sēja. Olaines novada pašvaldībai fondā būs jāiemaksā 35,5 tūkstoši eiro, bet Sējas novada pašvaldībai būs jāiegulda 13 tūkstoši eiro.

Savukārt, pēc Latvijas Pašvaldību savienības apkopotā informācijas, Inčukalna, Ropažu, Siguldas, Baldones, Krimuldas un Mālpils būs tās Pierīgas pašvaldības, kas nākamgad PFI fondā iemaksas neveiks.

Lai nodrošinātu vienmērīgu reģionu attīstību, kopumā nākamajā gadā PFI fondā visas 17 donorpašvaldības iemaksās 98,54 miljonus eiro. PFI fondā pašvaldību iemaksas veido 89 % līdzekļu, bet valsts budžeta dotācija – 11 %.

Portāls "Apirņķis.lv" jau rakstīja, ka Pierīgā uzskata, ka ir netaisnīgi gadu no gada novadiem atņemt lielu daļu finansējuma, pārdalot to par labu lielajām pilsētām, jo iedzīvotāju skaits Pierīgas pašvaldībās tikai palielinās un līdzekļu pakalpojumu nodrošināšanai trūkst.

Kā portālam "Apriņķis.lv" iepriekš atzina Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica, tām Pierīgas pašvaldībām, kuras dotē citas, finanšu līdzekļu apmērs nākamgad saruks trīs reizes.

"Šobrīd pārlikt no vienām pašvaldībām uz otrām, kuras savukārt tikai patērē, tā jau nav attīstība! No izlīdzināšanas fonda ne tik turīgajām pašvaldībām tagad naudu iedod, lai viņas nosegtu ikdienas vajadzības. Bet, ja naudu neiedot attīstībai, tad par kādu reģionu vienmērīgu attīstību mēs runājam?" uz pašvaldību izlīdzināšanas sistēmas trūkumiem norādīja D. Jurēvica.

Tāpat ziņots, ka valdība, parakstot šā gada vienošanos par budžetu, ir piekritusi, ka situācija pašvaldību izlīdzināšanas sistēmā ir jāmaina. Valdība apsolījusi nākamā gada laikā pēc iespējas drīzāk sagatavot jaunu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumu, kas varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. janvāri.