Minētās personas, kuru vārdi pagaidām netiek izpausti, noskaidrotas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (VARAM) Kaspara Gerharda ierosinātajā dienesta pārbaudē, kas noslēdzās 19. decembrī.

Kā norādīts dienesta pārbaudes rīkojumā, tika vērtēta tieši Valsts vides dienesta (VVD) amatpersonu un darbinieku atbildība, jo tieši viņiem kopš 2012. gada 1. novembra bija uzticēts īstenot Olaines sanācijas projektu.

Ministrs sarunā ar aģentūru LETA atzina, ka viņam izveidojusies situācija šķiet nožēlojama, jo projekts netiek īstenots jau aptuveni divus gadus. "Jau divus gadus nekas netiek darīts. Ir jāskatās, kas ir atbildīgs, kurš ir vainojams bezdarbībā," teica ministrs.

Jau vēstīts, ka par projektu atbildīgais VVD skaidrojis, ka Olaines bīstamo atkritumu izgāztuvi noteiktajā termiņā likvidēt nevarēs, jo izgāzusies iepirkuma procedūra un mainījušies procesu pārraugošie darbinieki.

Līdz šim VVD bija izsludinājis divus iepirkumus sanācijas projekta īstenošanai, taču abos gadījumos Iepirkumu uzraudzības birojs aizliedza slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju AS "BAO", kas noticis pēc otra konkursa pretendenta – SIA "VentEko" – sūdzības izskatīšanas, aģentūrai LETA skaidroja VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Jūlija Ņikitina. Konkursa pārsūdzību izskatīšanas dēļ sanāciju nav bijis iespējams sākt noteiktajā laikā, līdz ar to arī pabeigšana būtiski aizkavētos. Tāpēc arī Iepirkumu uzraudzības birojs šoruden nolēma pārtraukt pēdējo iepirkuma procedūru, jo darbus nebūtu iespējams pabeigt noteiktajā termiņā.

Kā skaidroja J. Ņikitina, projekta īstenošana nenotiek vairāku iemeslu dēļ un iepirkuma process ir tikai viens no tiem. Projekta īstenošanu ietekmējusi arī atbildīgo darbinieku maiņa VARAM – šī iemesla dēļ VVD tika ieteikts nogaidīt ar projekta īstenošanu. Kā prioritārais tika noteikts Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts. Turklāt VVD Olaines sanācijas projektu pārņēmis bez papildu finansējuma, kas nozīmē, ka līdz šim viss darīts ar jau esošajiem cilvēkresursiem un finansējumu.

Tāpat zināms, ka K. Gerhards ir ticies ar Olaines pašvaldības vadību un pārrunājis šo situāciju. Turklāt pašlaik no Latvijas Vides aizsardzības fonda ir piešķirti līdzekļi, lai izpētītu potenciālo sanācijas darbu apjomu, lai izvērtētu, kādas procedūras ir jāveic un vai būs iespēja iekļauties noteiktajā laika apjomā.

Savukārt Olaines novada pašvaldības priekšsēdētājs Andris Bergs portālam "Apriņķis.lv" pēc novembra beigās notikušās Olaines pašvaldības un VARAM pārstāvju tikšanās sacīja, ka abas puses vienojušās, ka izgāztuves sanācijas projekta realizācija netiks norakstīta, bet tiks intensīvi strādāts, lai šo projektu tomēr pagūtu realizēt par Eiropas Savienības atvēlēto naudu.

"Galvenais secinājums pēc pārrunām ir tāds, ka mēs necenšamies teikt, ka neko nevar paspēt, bet darām visu, lai šis projekts tiktu realizēts, apgūstot arī šim mērķim atvēlēto finansējumu no Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda, kas noslēgsies nākamā gada beigās," sēdē pārrunāto atstāstīja A. Bergs. "Pēc tikšanās palika iespaids, ka ministrija mūs ir uzklausījusi, apņēmusies šo lietu saglābt un sapratusi, ka šis projekts nav tikai Olaines, bet visas valsts problēma."

Uz Olaines šķidro bīstamo atkritumu izgāztuvi, kas atrodas četrus kilometrus uz ziemeļiem no Olaines pilsētas, no 1973. līdz 1980. gadam tika vesti rūpnīcas "Olainfarm" toksiskie atkritumi. Pašlaik tie, filtrējoties caur smiltīm, nonāk gruntsūdeņos, kur šo bīstamo vielu koncentrācija tūkstošiem reižu pārsniedz pieļaujamās normas.