Kā raksta LETA, iepirkums noslēgts par 2 446 548 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Ziemeļu transporta koridora pirmais posms – Brīvības ielas dublieris – veido projektējamā transporta koridora austrumu daļu. Tas sākas no valsts autoceļa A2 Rīga-Sigulda pie Berģiem Garkalnes novada teritorijā un turpinās līdz Gustava Zemgala gatvei jeb Austrumu maģistrālei. Posma garums ir aptuveni 9,1 kilometrs.

Pirmā posma trase nosacīti tiek sadalīta divās daļās – pirmā daļa ir transporta koridora posms starp Gustava Zemgala gatvi un Jaunciema gatvi 6,5 kilometru garumā, bet otrā daļa ir esošais, pārbūvējamais, Jaunciema gatves posms līdz autoceļam A2 pie Berģiem 2,6 kilometru garumā.

Iepirkuma procedūra notikusi atklātā konkursā, kurā piedalījušies pavisam trīs pretendenti.

Kā ziņots, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 19. februārī izsludināja atklātu konkursu par 9,1 kilometru garā Ziemeļu transporta koridora pirmā posma jeb tā sauktā Brīvības ielas dubliera tehniskā projekta izstrādi līdz 2015. gada beigām.

Viss Ziemeļu transporta koridora projekts sadalīts četros posmos, un būvniecības ieceres īstenošanas koncepcija sākotnēji paredzēja visu četru projekta posmu īstenošanu viena publiskās un privātās partnerības projekta ietvaros, taču tā tika mainīta atbilstoši projekta tehniskajai gatavībai, kā arī valsts un pašvaldības ekonomiskajai situācijai.

Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta mērķis ir atslogot no transporta radītās slodzes Rīgas centru, iekļaut Eiropas nozīmes autoceļu tīklā Rīgas ostu un palielināt Latvijas piedāvātā Austrumu-Rietumu transporta koridora konkurētspēju, kopumā uzlabojot arī vides kvalitāti Rīgā. Īstenojot projektu, paredzēts izbūvēt paaugstinātas caurlaidības autoceļu, kas šķērsos Rīgu Rietumu-Austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Autoceļa plānotais garums ir 30 kilometri.

Saskaņā ar 2010. gada nogalē apstiprināto Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānu Ziemeļu transporta koridors ir būtiskākais iztrūkstošais satiksmes infrastruktūras elements, kam ir svarīga loma mobilitātes uzlabošanā Rīgā un Pierīgā. Šādu apgalvojumu apstiprina arī Ziemeļu transporta koridora būvniecības ieceres īstenošanas ietvaros veiktie aprēķini, kas apliecina, ka gadījumā, ja Ziemeļu transporta koridors netiek izbūvēts, 2031. gadā rīta sastrēgumstundas laikā uz Rīgas centra tiltiem būs par 34 % augstāka satiksmes intensitāte, bet braukšanas ātrums visā Rīgā vidēji samazināsies par 12 %.

Rīgas Ziemeļu transporta koridora projekta indikatīvais ieviešanas laika grafiks paredz, ka Brīvības ielas dubliera būvniecība varētu tikt pabeigta līdz 2018. gada trešajam ceturksnim.

Jau ziņots, ka Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ES līdzfinansējuma piesaistei Ziemeļu transporta koridora 1. posma, Brīvības ielas dubliera, īstenošanai 2013. gada nogalē saņēma apstiprinājumu no Eiropas Komisijas (EK) par ES līdzfinansējuma piešķiršanu 50 % apmērā, kas ir 1,53 miljoni eiro. Tas tiks izmantots 1. posma tehniskā projekta izstrādei.

Savukārt šā gada jūlijā EK apstiprināja abus Latvijas iesniegtos projektus finansēšanai no Eiropas komunikāciju tīklu (TEN-T) budžeta, viens no kuriem ir Rīgas pilsētas un Rīgas ostas integrēšana Eiropas tīklā – Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma tehniskā projekta izstrāde. Projekta kopējās izmaksas ir 3,6 miljoni eiro, tai skaitā TEN-T budžeta finansējums – 1,8 miljoni eiro jeb 50 % no izmaksām, kā arī Rīgas domes finansējums – 1,8 miljonu eiro apmērā. Projektu plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām.

Iepirkuma par Rīgas Ziemeļu transporta koridora 3. un 4. posma būvniecības ieceres tehniskā projekta izstrādi konkurss ir pagarināts līdz 25. septembrim. Tehniskais projekts konkursa uzvarētājiem būs jāizstrādā līdz nākamā gada 31. decembrim.

Iepriekš:
Iezīmējas aizvien krasākas Ziemeļu koridora aprises gan galvaspilsētā, gan Pierīgā
Autopārvadātāji pozitīvi vērtē Brīvības ielas dubliera izveidi; svarīga ērta iebraukšana ostā
Brīvības ielas 108 miljonu vērtais dublieris šķērsos Babīti un Jūrmalu