Šajā vietā 19. gadsimtā, 1870. gadā, tika uzbūvēts un atvērts uzņēmēja Horna hotelis ‒ koka ēka ‒ un viņa slavenais koncertdārzs, kas mūsdienās ieguvis jaunu elpu. Vasarā to nedēļas nogalēs piepilda mūzikas skaņas un koncerti, teikts Jūrmalas pašvaldības vietnē.

Pirms I pasaules kara ēku pilnībā iznīcināja ugunsgrēks. 60. gados šeit tika uzcelta jauna ēka ‒ daudziem noteikti ir atmiņā, ka padomju laikā te darbojās kinoteātris "Jūrmala" un kafejnīca.

Kopš 90. gadiem ēka bija pašvaldības kultūras iestāžu pārziņā. 2005. gadā tika veikts ēkas fasādes remonts, kopš 2007. gada arī ēkas iekšpusē sākts kapitālremonts ‒ pakāpeniski, pa sektoriem un atsevišķām sistēmām. Pēdējā darbu posmā remontdarbu dēļ kopš 2010. gada Jūrmalas Kultūras centrā nebija iespēju uzņemt apmeklētājus un šeit nenotika publiskie pasākumi ‒ Jūrmalas Kultūras centrs turpināja darbu, rīkojot dažādus pilsētas mēroga pasākumus ārpus tā sienām ‒ Horna dārzā, Jomas ielā, Majoros, Bulduros, Mellužos, Kauguros un citur.

"Jūrmalas Kultūras centra rekonstrukcijas laikā neērtības bija gan darbiniekiem, gan radošajiem kolektīviem. Izsaku pateicību tām pašvaldības iestādēm, kuras remonta laikā uzņēma Jūrmalas Kultūras centra radošos kolektīvus," pateicību izsaka Jūrmalas Kultūras centra direktors Agnis Kristvalds.

Tagad remonts ir pabeigts un Jūrmalas Kultūras centra radošie kolektīvi atgriežas mājās. Jūrmalas Kultūras centra ēkā darbojas 14 radošie kolektīvi: seši deju kolektīvi, četri kori, trīs ansambļi un pūtēju orķestris. Jūrmalā tagad ir mūsdienīgs kultūras centrs, kas piedāvās plašu kultūras žanru piedāvājumu ‒ kino, izrādes, izstādes, konferences, koncertus, balles un citus pasākumus.

"Mūsu mērķis ir nodrošināt augstas kvalitātes māksliniecisko piedāvājumu, kā arī viesmīlīgu apmeklētāju uzņemšanu Jūrmalas Kultūras centra rekonstruētajās telpās," piebilst A. Kristvalds. "Vēlos, lai radītā vide mums sniegtu atbalstu mūsu darbā, lai mēs ar prieku sniegtu labāko kultūrā, mākslā ‒ Jūrmalā, Latvijā un ārpus tās."