Cilvēki ar to ik gadu samierinās, bet zivis un vēži, kas vairs netiek līdz dzelmei, iet bojā.
Taču ne vienam vien Daugavas krastu iedzīvotājam ik gadu rodas jautājumi par to, kāpēc dambja remonts jāveic katru gadu, turklāt laikā, kad peļņu var gūt ar ūdenskrātuvi saistītie atpūtas nozares uzņēmumi, nevis, piemēram, septembrī, jo betonēšanu taču var veikt līdz salam.
Tāpat vienaldzīgu reti kuru atstāj bojā gājušie vēži un zivis, par kuru krājumu atjaunošanu "Latvenergo" ik gadu tērē naudu. Varbūt vienkāršāk būtu iekārtot pasaulē tik populāros zivju liftus? Lai saņemtu atbildes uz šiem jautājumiem, uzmeklējam AS "Latvenergo" Hidrotehnisko būvju dienesta vadītāju Andri Zēģeli.
‒ Kāpēc Rīgas HES ūdenskrātuves dambis spēkstacijas tuvumā ir jāremontē katru gadu, bet citur viss ir labā kārtībā vēl kopš 1975. gada, kad spēkstacija tika uzcelta?
‒ Hidrotehnisko būvju atjaunošanas nepieciešamību nosaka ekspluatācijas īpatnības un būves īpašnieks. Kāpēc netiek remontēti, piemēram, Ikšķiles vai Ogres aizsargdambji, nemācēšu pateikt.
Daugavas HES ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas darbus un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumus finansē no AS "Latvenergo" ieņēmumiem. Uzņēmums veic šo pasākumu finansēšanu MK noteikumos noteiktajā kārtībā. Maksājumi ik gadu tiek veikti VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" 540 691,28 eiro apmērā un VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" 668 749,76 eiro apmērā, bet tas, kā šī nauda tiek izlietota tālāk, ir šo uzņēmumu atbildība.
Remonti, kuru dēļ vasarā bija jāpazemina ūdens līmenis, sākās 2007. gadā. Sākumā remontdarbiem bija pakļauts 700 metru garš posms, un ūdenslīmenis ūdenskrātuvē tika pazemināts ilgākā laika posmā. Kopš tā laika remontdarbi veikti 7,4 kilometru posmā. Pērn bija pārtraukums, bet 2012. gadā remontējām 3 km garu posmu. Šogad mēs remontējam divus posmus, kuru kopējais garums ir 3,1 km. Atlikušā 3,1 km garā Rīgas HES labā krasta nogāzes dzelzsbetona stiprinājuma posma atjaunošanas remonts plānots 2015. gadā. Kad tas būs paveikts, tik ilgs ūdens līmeņa pazemināšanas laiks Rīgas HES ūdenskrātuvē vairs nebūs vajadzīgs.
Protams, būves nolietojas, veidojas dažādi defekti. Visticamāk, nākotnē atkal kaut kas būs jālabo un vēlreiz vajadzēs ūdenskrātuvē līmeni pazemināt, taču tās ir lietas, kas nav no mums atkarīgas. Ceru, ka saremontētais dambju nogāzes dzelzsbetona stiprinājums kalpos nākamos 40 gadus.
‒ Kāpēc darbus nevar veikt septembrī vai pat ziemā? Modernās betonēšanas tehnoloģijas taču to atļauj.
‒ Pirms remonta uzsākšanas betona stiprība tika pārbaudīta. Testu rezultāti liecināja, ka remonts ir jāveic. To dambja daļu, kas pēc ūdenslīmeņa pazemināšanas joprojām ir zem ūdens, ar īpašām iekārtām tīra šāda veida darbos specializējies apakšuzņēmējs, pēc tam visu apseko ūdenslīdēji. Iespējamie bojājumi tiks novērsti, veicot zemūdens betonēšanas darbus. Lai to izdarītu sausumā, ūdens līmenis būtu jāsamazina vēl par trim metriem, bet tad spēkstacija uz ilgu laiku apstātos.
Tas, ko labojam, ir padomju laika betons, kas ieliets pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā. Turklāt gandrīz 14 km garais dambis ir betonēts dažādos laika posmos un to darījuši dažādi cilvēki, pielietojot dažādas iekārtas. Vietām darbs ir ļoti kvalitatīvs, bet citviet redzams, ka betons ir ļoti sliktā stāvoklī. Dzelzsbetona biezums uz nogāzes visur atbilst normām, bet cits jautājums ir tā sastāvs un nolietojums.
No ūdens brīvā dambja nogāzes daļa jeb zona, kas parasti ir pakļauta ūdens līmeņa svārstībām, jābetonē tagad, to nevar darīt septembrī, jo vasarā ūdens ir vismazāk, un mazāks ir elektroenerģijas pieprasījums, arī darbu plānošana un izpilde ir visvienkāršākā. Augustā vēsturiski nav bijušas neparedzamas dabas kaprīzes, kad upēs strauji palielinātos pietece un celtos ūdens līmenis, bet jau septembrī un oktobrī klimatiskie apstākļi mainās, pieaug nokrišņu daudzums, un ūdens pietece palielinās. Piemēram, pērn septembrī, kad pietece parasti ir aptuveni 400 m3/s, tā neplānoti palielinājās līdz 1000 m3/s.
Pašlaik tā ir 130 m3/s, kas ir pietiekami sanitārās caurteces nodrošināšanai, lai krātuvēs neveidotos stāvošs ūdens. Turklāt tas ir arī HES hidrotehnisko būvju drošas ekspluatācijas jautājums. Ja remontdarbus neuzsāksim laikus, ūdenim būs iespēja filtrēties cauri dambim un apdraudēt to noturību un HES darbību.
Ir jāsaprot, ka ūdenslīmeņa mainīgā zona pakļauta vislielākajai klimatisko apstākļu svārstību ietekmei. Hidrotehnisko būvju atjaunošanu, to skaitā arī remontdarbus, nosaka ekspluatācijas īpatnības un nolietojums, bet to nav iespējams veikt bez ūdens līmeņa pazemināšanas. Pielietojot modernās tehnoloģijas, ievērojot virkni tehnoloģisko nosacījumu, ļoti sarežģīti, bet remontu būtu iespējams veikt arī ziemā.
Šīs lietas jāskata kopīgi visām trim Daugavas kaskādes spēkstacijām, jo jāņem vērā tas, ka ūdens ir resurss, kas tiek izmantots elektroenerģijas ražošanai arī laikā, kad ūdens līmenis kādā no ūdenskrātuvēm ir pazemināts.
‒ Tātad par ūdens līmeņa pazemināšanu septembrī nevar būt ne runas?
‒ Tādu variantu nav. Turklāt remontdarbi ir uzsākti jau jūnijā un ilgs līdz novembrim. No 4. augusta līdz 15. septembrim, tas ir, pusotru mēnesi, abos posmos, kur tiek remontēta tā dambja daļa, kas pakļauta ūdenslīmeņa maiņām, strādā vairāk nekā 30 cilvēku katrā visu diennakti. Sākumā strādnieku bija mazāk, jo darbu sagatavošanās posmā pēc lielāka darba roku skaita nebija nepieciešamības. Betons tiek vests pat no Brocēniem, jo 3,1 kilometru garumā nogāze ir jāsaremontē līdz septembra vidum.
Salīdzinoši īsā laikā vecā virsma ir jāsagatavo betonēšanai, jāveic bojātā betona atkalšana, stiegrojuma attīrīšana, pretkorozijas apstrāde, papildu stiegrojuma montāža, betonēšana, virsmu aizsargpārklājuma uzklāšana, temperatūras un deformācijas šuvju remonts un izveide un pēc tam jāveic veikto darbu kvalitātes pārbaudes.
Gribēju uzsvērt, ka visi darbi tiek organizēti likumā noteiktā kārtībā, organizējot atklātu iepirkuma procedūru. Konkrēti šā gada darbam bija trīs pretendenti, kas tika vērtēti divās kārtā. Uzvarēja pretendents ar zemāko cenu ‒ SIA "Energoremonts Rīga".
‒ Un kā tad paliek ar zivīm?
‒ Ķeguma HES zivju ceļš ir, bet tas netiek darbināts, jo saista tikai divas salīdzinoši slēgtas HES ūdenskrātuves. Padomju laikā, kad cēla Rīgas HES, par šo jautājumu nedomāja vai domāja citādi nekā šodien. Pašlaik pētām zivju ceļa izveidošanas iespējas un lietderīgumu Rīgas HES. Jāpiebilst, ka zivju ceļa izbūve lielai hidroelektrostacijai ir tehniski komplicēts un ļoti dārgs pasākums. Ir svarīgi, lai tam būtu arī pietiekami nozīmīgs bioloģiskais pamatojums, pretējā gadījumā nezinu, vai sabiedrība mūs sapratīs, ja par aptuveni desmit miljoniem eiro veidosim zivju ceļu.
Zinu, ka mēs palīdzam iekārtot zivju ligzdas HES ūdenskrātuvē un to, ka ir aprēķināts, cik jāmaksā par zivju bojāeju. Turklāt mēs finansējam zivju mazuļu ielaišanu ūdenskrātuvēs un darām pat vairāk, nekā paredz likums. Mēs sadarbojamies arī ar biedrību "Mēs zivīm".
Iepriekš:
Ikšķilieši un vides aktīvisti Daugavā glābj vēžus no nosmakšanas vai nokļūšanas uz pusdienu galda
