Projekta mērķis ir izbūvēt Ķekavas apvedceļu autoceļa E67/A7 posmā vairāk nekā 14 kilometru garumā, padarot šo ceļa posmu par divbrauktuvju ātrgaitas ceļu.

Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļā informēja, ka valsts galvenā autoceļa E67/A7 Rīga–Bauska–Grenctāle posms Rīga–Ķekava ir viens no noslogotākajiem ceļiem Rīgas pieejās ar satiksmes intensitāti ap 17 000 automašīnām diennaktī. Autoceļš ietilpst Eiropas komunikāciju tīklā TEN-T un pēc Rīgas pilsētas Dienvidu tilta būvdarbu pabeigšanas satiksmes intensitāte pieaugs un pārsniegs esošā ceļa caurlaides spēju.

Ņemot vērā, ka valsts budžeta finansējums jaunu satiksmes infrastruktūras projektu finansēšanai ir nepietiekams, pieņemts lēmums Ķekavas apvedceļa būvniecībā piemērot publiskās un privātās partnerības modeli, investīciju periodā piesaistot valsts budžetam alternatīvu finansējumu.

Partnerības līguma termiņš ir 23 gadi, kas ietver trīs gadus projektēšanas un būvniecības darbiem un 20 gadus apsaimniekošanai. Plānotā partnerības iepirkuma līguma kopējā līgumcena ir 159,7 miljoni eiro.

Ja MK akceptēs Satiksmes ministrijas (SM) piedāvāto Ķekavas apvedceļa izbūves projekta finansēšanu, izmantojot publiskās un privātās partnerības modeli, Finanšu ministrijai (FM) būs jāmeklē papildus finansējums no valsts budžeta Ķekavas apvedceļa izbūves projekta izmaksām – zemju iepirkšanai, administratīvās izmaksas iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai un partnerības iepirkuma līguma līgumcenai.

Rīkojuma projekts paredz SM noteikt par publiskā partnera pārstāvi, kas veic publisko iepirkumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā slēdz līgumu ar privāto partneri. Līguma darbības laikā SM būs tiesīga daļu savu funkciju deleģēt valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Valsts ceļi".

Tiks arī paredzēti pakalpojuma (būvdarbu veikšanas un inženierbūves turpmākās uzturēšanas) kvalitātes kontroles mehānismi un iespējamās soda sankcijas, tostarp līgumsodus, ja nav izpildīti paredzētie pakalpojuma kvalitātes un kvantitātes standarti.

Šobrīd ministrijā prognozē, ka projekta ieviešanu varētu sākt 2018. gadā, ja tiks saņemts pozitīvs MK lēmums. Projektam ir saņemts Finanšu ministrijas atzinums, un projekts tiek virzīts uz valdību lēmuma pieņemšanai.