Tā, stāvot ūdens nograuztas kāpas malā un vērojot Garciema pludmali, ko sapostījusi Eimuru kanāla ieteka jūras līcī, saka Carnikavas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Ināra Stalidzāne.
Carnikavas novada jūras piekraste allaž ir saistījusies ar dabas parku "Piejūra", bet teritorijas, kas piekļaujas Gaujai, ‒ ar plūdu risku. Patiesībā tieši pēdējais nosacījums Carnikavai, tāpat kā Ogres novadam, deva tiesības ar Ministru kabineta rīkojumu kopš šā gada aprīļa apsaimniekot savā teritorijā esošos publiskos ūdeņus. Tagad Dzirnezers, Garezeri, Gauja un zemes zem tiem, kā arī jūras piekrastes josla nonākusi pašvaldības valdījumā.
Eimuru kanāls nepostīs pludmali
Lai gan pludmale bija valsts ziņā, gadu gaitā novads nodrošināja atkritumu konteineru un pārģērbšanās kabīņu izvietošanu pludmalē, kā arī tualetes autostāvvietās. Tagad, kad mainījušās valdījuma tiesības, kopā ar novada attīstības programmu tiek izstrādātas Carnikavas novada publisko ūdeņu un jūras piekrastes apsaimniekošanas un izmantošanas vadlīnijas laika posmam no 2015. līdz 2021. gadam.
Kā stāsta I. Stalidzāne, 19 kilometrus garās piekrastes joslas sakārtošana sāksies ar Garciema pludmali un Eimuru kanāla ieteku jūrā. Problēmas šeit sākās, kad pagājušā gadsimta 30. gados mākslīgi izveidotā Langas upes ieteka jūrā – Eimuru kanāls – sāka noskalot kāpu. Savulaik kanāls tika izrakts, lai nosusinātu Eimuru purvu. Tā kā vētru laikā vējš dzina pa kanālu uz augšu ūdeni, 40. gados tika uzbūvēta sūkņu stacija, kas bez pārtraukuma ļāva sūknēt ūdeni no purva. Kādreiz kanāls bijis pietiekami plats un dziļš, lai pa to varētu braukt ar laivu, bet ar laiku tas kļuva arvien šaurāks un seklāks, līdz kļuva par seklu strautiņu ar izplūdušiem krastiem. Pirms diviem gadiem tas izvēlējās veidot jaunu ceļu uz jūru un nu pārņēmis visu pludmali un daļu kāpas.
I. Stalidzāne skaidro, ka pašlaik notiek rekomendāciju izstrāde meliorācijas kanāla un kāpas atjaunošanai piekrastes joslā Mežciemā. "Vispirms tā ir vietas un apstākļu izpēte, bet rezultātā tiks pārvirzīta kanāla ieteka jūrā. Ar gadiem, cerams, jūra smiltis saskalos atpakaļ un kāpa atjaunosies. Galvenais, ka mēs esam tikuši tik tālu, ka te drīkstam kaut ko darīt. Dome izstrādās rīcības un investīciju plānu četriem gadiem – no 2015. līdz 2018. gadam, paredzot, ko var izdarīt pašvaldība par savu budžetu un ar piesaistīto naudu no Eiropas fondiem."
Nākotnē četras Zilā karoga pludmales
"Vēlamies piekrasti sakārtot līdz 2030. gadam, jo visu uzreiz izdarīt nevar. Ar laiku plānojam izveidot četras peldvietas, kuras var pretendēt uz Zilo karogu: Carnikavā, Garciemā, Gaujā, Lilastē. Līdzīgi, kā tas jau ir izdarīts Liepājā, mēs pludmali sadalīsim zonās. Vispirms ir jātiek skaidrībā, kādas funkcionālās zonas un aktivitātes ir paredzētas dažādās pludmales vietās. Nākamgad, kad būs skaidrs, kuras teritorijas ir piemērotas sportiskām nodarbībām, nūdistiem, jauniešiem vai mierīgai atpūtai māmiņām ar bērniem, varēs slēgt līgumus ar komersantiem par pakalpojumu nodrošināšanu. Viņi tad arī domās, ko piedāvāt ‒ kafejnīcas, nomas punktus un tamlīdzīgi," teic I. Stalidzāne.
Tiek domāts arī par ciema attīstības plānu izstrādi. Paredzēts uzklausīt iedzīvotājus, ko viņi turpmāk vēlas redzēt savā apkārtnē, un kas jādara, lai visi justos labi. Jo – kurš gan labāk, ja ne vietējie, zina, kas viņiem vajadzīgs? Ja iedzīvotāji ir aktīvi, viņiem pašiem ir iespējas piesaistīt līdzekļus un organizēt dzīvi ciemā.
Ja, piemēram, pludmales apsaimniekošana ir pašvaldības ziņā, tas neizslēdz dažādas uzņēmējdarbības veidošanu un jaunu pakalpojumu piedāvāšanu. Arī novada dome par to būtu tikai priecīga, ja, piemēram, ar sporta inventāra nomu vai tamlīdzīgām lietām pie ūdeņiem nodarbotos tieši vietējie iedzīvotāji.
Iepriekš:
Garciema kāpas noskalošanu beidzot varētu apturēt Ministru kabineta lēmums
Carnikavas pašvaldība: Kas atbildēs par Garciema kāpas noskalošanu?