Šajās dienās, atzīmējot pašvaldību 25 gadu sadarbību, tika atjaunots 1989. gadā noslēgtais sadarbības līgums.
Lietus netraucē iepazīt Siguldu
Štūre ir pilsētiņa Vācijā, netālu no Brēmenes, tāpēc drēgnais, lietainais laiks, kāds vācu sadraudzības pilsētas delegāciju sagaidīja Siguldā, viņus pārāk nepārsteidza. Tiesa, Livonijas ordeņa Siguldas pili laika apstākļu dēļ apskatīt neizdevās.
Tā kā Štūres pilsētā un tai piegulošajās septiņās apdzīvotajās vietās mīt 35 tūkstoši iedzīvotāju, pašvaldībā ir mazliet vairāk nekā 30 deputātu. No tiem uz Latviju bija atbraukuši 11. Daļai deputātu tā nebija pirmā tikšanās ar Siguldu.
Viesošanās pilsētā sākās ar Sporta un aktīvās atpūtas centra apmeklējumu Laurenčos, kur Štūres delegācija tika iepazīstināta ar pilsētas un novada šodienu un nākotnes plāniem. Tāpat viesi varēja apskatīt Siguldas slimnīcu, kuras galvenais ārsts Valdis Siļķe atcerējās, ka valsts neatkarības pirmajos gados tieši Štūres pašvaldības cilvēki palīdzēja Siguldas speciālistiem ‒ vienam tā sauktajam Breša zemniekam, vienam automehāniķim un ķirurgam ‒, organizējot stažēšanos Vācijā.
Daudz šajā ziņā darījis Štūres un Siguldas sadraudzības biedrības valdes priekšsēdētājs Hanss Jurgens Herbsts. V. Siļķe stāsta, ka, atgriežoties mājās no stažēšanās, bijis iespējams atvest uz Siguldu ultraskaņas diagnosticēšanas aparātu, par kādu līdz tam bija tikai dzirdējuši. Tā gan neesot bijusi vienīgā reize, kad Štūres pašvaldība palīdzējusi slimnīcai.
Brauc ciemos
Oficiālās atskaites vēsta, ka sadarbības līgums starp Siguldu un Štūri noslēgts 1989. gada 30. aprīlī. Šajos 25 sadarbības gados, pateicoties gan Siguldas pilsētas un vēlāk novada pašvaldības, gan Štūres pašvaldības un kopienas atbalstam, notikušas vairākkārtējas skolēnu delegāciju apmaiņas. No Siguldas uz Štūri ceļojuši deju kolektīvi, kori, orķestri, mūziķi, folkloras grupas un sportisti. Bijušas arī ārstu, mākslinieku, skolotāju, bērnudārzu audzinātāju, bibliotekāru un muzeja darbinieku apmaiņas programmas, uzņēmēju un lauksaimnieku pieredzes apmaiņa.
Sadraudzības biedrības ietvaros Siguldas iedzīvotāji saņēmuši labdarības sūtījumus Ziemassvētkos, biedrība atbalstījusi Siguldas jauniešu profesionālās izglītības un vācu valodas apguvi, kā arī kultūras kontaktu veidošanos.
Sadraudzības tradīcija ir arī kopīgi Ziemassvētku tirdziņi un Līgo svētki. Pēdējos gados Štūres iedzīvotāji aktīvi ziedo Siguldas maznodrošināto iedzīvotāju zupas virtuvei. Tā 2009. gadā Štūres iedzīvotāji zupas virtuvei ziedoja 1300,50 eiro, bet 2011. gadā – pat 6000 eiro. Arī šogad ziedoti 1000 eiro.
Katram sava Sigulda
Štūres pilsētas padomes locekle Kristīna Heinriha: "Štūrei ir sadraudzības pilsētas gan Francijā, gan Spānijā, bet es jau ceturto reizi esmu Siguldā. Pirmo reizi te atbraucu 90. gadu vidū. Pilsētu sadarbība gan ir iedibināta senāk, kad vēl pastāvēja Padomju Savienība. Šajās dienās aprit 25 gadi, kopš nodibinātas sadraudzības saites. Cik zinu, tās aizsākās ar Brēmenes un Rīgas sadraudzību. Un, tā kā Štūre ir netālu no Brēmenes, bet Sigulda atrodas Rīgas tuvumā, tas viss tā ir izveidojies.
Kad šeit atbraucu, biju ļoti patīkami pārsteigta gan par skaisto dabu, gan arhitektūru, gan vietējiem māksliniekiem. Sākumā mēs novērtējām, cik daudz Siguldai vajadzīga mūsu palīdzība, piemēram, savā pilsētā gadiem vācām ziedojumus zupas virtuvei. Mūs saista gan tīri cilvēciskas saites, lai labāk saprastu viens otru, gan tūrisma un biznesa intereses, ja pieminam, piemēram, uzņēmumu "Herbsts&Īle". Tā Eiropā pēc kara ir pati galvenā ideja, lai cilvēki no dažādām zemēm biežāk satiktos, iepazītu cits citu, un tad jau seko viss pārējais.
Tiesa, tagad pati galvenā problēma ir tā, ka vecākās paaudzes cilvēki aiziet, vietā nāk jaunie, un mums tagad jārada interese jauniešos par to, ko mēs jau esam izdarījuši. Protams, situācija ir pavisam citāda nekā pirms 25 gadiem. Tagad jaunie cilvēki no Latvijas var studēt Brēmenē un mūsu jaunieši mācīties Rīgā, jo Eiropa ir atvērta. Tikai, kā jau teicu, mums saviem jauniešiem jāparāda, ka ir ne tikai Rīga, bet arī tādas vietas kā Sigulda."
Bijušais Bundestāga deputāts Jurgens Timms: "Patiesībā mans stāsts ir jāsāk ar 80. gadu pirmo pusi, kad Brežņeva laiku Padomju Savienība uz Rietumiem bija nomērķējusi raķetes "SS-20", bet Vācija bija pilna ar NATO atomieročiem. Vācijā plašumā vērsās pretkara kustība, un arī mēs Štūrē prasījām, lai Eiropā tiktu apturēta atomieroču izvietošana. Protams, bija skaidrs, ka šo jautājumu mūsu pilsētas dome neatrisinās, jo tas ir lielās politikas ziņā, bet mēs varējām rosināt draudzēties vācu un padomju pilsētām. Un patiesībā kaut kas tāds pastāvēja jau kopš 70. gadu sākuma. Štūrē tolaik bija kādi 25 tūkstoši iedzīvotāju, un mēs kopā ar Brēmenes pilsētas domi sākām skatīties pēc līdzīga lieluma pilsētas Rīgas tuvumā. Un tā pirmo reizi Štūres pārstāvji 1989. gadā atbrauca uz Siguldu, lai parakstītu sadarbības līgumu. Uz Siguldu braucām caur Maskavu, kur ilgi ar padomju ierēdņiem Padomju un ārzemju draudzības biedrībā apspriedām mūsu brauciena mērķus. Viņi tomēr piekrita un novēlēja laimīgu ceļu. Tad sekoja jau īsākas sarunas ar viņu kolēģiem Rīgā, un mēs drīkstējām braukt uz Siguldu.
Laikā, kad sabruka Padomju Savienība un dažus gadus pēc tam, es savā mūžā jau otro reizi no 1987. līdz 1994. gadam biju Vācijas parlamenta deputāts. Mūsu ārlietu ministrs bija mans partijas biedrs Hanss Dītrihs Genšers (Brīvo demokrātu partija), tāpēc es labi zinu, ko tā sauktā Lielā septītnieka politiķi 1989. gadā Londonā sacīja Mihailam Gorbačovam, norādot uz Igaunijas, Latvijas un Lietuvas turpmāko likteni.
Tovasar Štūres delegācija jau bija Siguldā, kur notika folkloras festivāls "Baltica". Mēs bijām pilnīgi pārliecināti, ka laiku atpakaļ pagriezt nevar un Latvija atgūs neatkarību. Un jau pavisam drīz tā arī notika, bet mūsu kontakti pēc tam kļuvuši tikai ciešāki."
