Pierīgas pašvaldības, raugoties VDI kompetences ietvaros, ir ļoti dažādas. Ir pašvaldības, kurās apsekojumu laikā pārkāpumi, kas attiecas uz darba aizsardzību un darba tiesībām, nav konstatēti, bet ir pašvaldības, kurās konstatētas dažādas nepilnības un neatbilstības, un ir pašvaldības, kurās konstatēti būtiski pārkāpumi, informē Valsts darba inspekcijas Sadarbības un attīstības nodaļas vecākā eksperte datu analīzes un statistikas jautājumos Ilze Kalniņa.

Konstatētie pārkāpumi darba tiesību jomā, kas tika konstatēti apsekotajās Pierīgas pašvaldībās saistīti ar nepilnīga darba līguma noformēšana – noslēgtajā darba līgumā nav norādīts nolīgtais dienas vai nedēļas darba laiks, ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgums, darbinieka darbavieta un faktiskais amats u.c.; neprecīza darba laika uzskaite; darba samaksa netiek aprēķināta par faktiski nostrādāto darba laiku; darba samaksa netiek izmaksāta līdz darba līgumā norādītajam datumam u.c.

Vairāki pārkāpumi konstatēti arī darba aizsardzības jomā. Visbiežāk darbiniekiem netiek veikta ievadapmācība darba aizsardzībā, uzsākot darbu. Instrukcijās nav ietvertas visas darba aizsardzības prasības, t. sk. informācija par konkrētās darba vietas vai darba veida raksturīgiem darba vides riska faktoriem, netiek veikta instruktāža darba aizsardzībā pēc nelaimes gadījuma darbā tiem nodarbinātajiem, kuriem ir līdzīgi darba apstākļi vai kuru darbs ar notikušo nelaimes gadījumu darbā u.c.

Tāpat nav veikta darba vides risku novērtēšana. Darba vides risku novērtēšanā netiek iesaistīti nodarbinātie, kuri strādā attiecīgajā darba vietā un to pārzina. Arī darba vides risku novērtējums netiek veikts atbilstoši faktiskajai situācijai un netiek izstrādāts darba aizsardzības pasākumu plāns, kurā noteikti darba aizsardzības pasākumi, to īstenošanas termiņi un atbildīgie.

Dažos gadījumos pēc notikuša nelaimes gadījuma darbā netiek veikta atkārtota darba vides risku novērtēšana ar nelaimes gadījumu saistītiem darbu veidiem u.c. Konstatēti arī pārkāpumi, kad nodarbinātie nav nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, darba aprīkojuma kustīgajām daļām nav drošības aizsargu un nodarbinātajiem nav veikta obligātā veselības pārbaude.

Piebilstams, ka no šā gada 1. janvāra spēkā ir grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība, kas turpmāk atvieglos nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas procesu arī darba devējiem.

Savukārt no 1. marta stājās spēkā MK noteikumi par obligāti piemērojamo energostandartu, kas nosaka elektroapgādes objektu ekspluatācijas organizatoriskās un tehniskās drošības prasības, un tie pašlaik ir vienīgie noteikumi elektrodrošības jomā.

Vēl no 1. septembra stāsies spēkā noteikumi "Darba aizsardzības prasības, strādājot augstumā", bet pašlaik tiek veikti grozījumi noteikumos par darba aizsardzības prasībām, veicot būvdarbus, kuros tiks precizētas prasības darbiem tranšejās.