Prokurore Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai lūdza piemērot Dz. Heidenbergai cietumsodu uz trim gadiem un sešiem mēnešiem bez mantas konfiskācijas, ņemot vērā jau ieslodzījumā pavadīto laiku līdz tiesai, kā arī segt visus nodarītos zaudējumus, kas ir aptuveni 10 000 latu. Dz. Heidenberga tiek apsūdzēta par noziedzīgiem nodarījumiem, kurus viņa veikusi 1998. un 1999. gadā.
Viena no cietušajām personām, Anita Rimša, ar kuru Dz. Heidenberga iepazinās 1998. gadā kā nekustamo īpašumu māklere un apkrāpa, aizņemoties naudu, jau ir mirusi, tomēr viņas toreiz rakstītās liecības ir vienas no galvenajām apsūdzībā.
Līdzīgi tika apkrāpta vēl kāda cietusī, kurai Dz. Heidenberga pārdeva māju Garkalnē, uzdodot to par savu, kaut tā jau piederēja "Latvijas Krājbankai".
Starp apkrāptajiem ir arī Latvijas Jaunapustuliskā baznīca, kurai Dz. Heidenberga piedāvāja pirkt zemi Dzērbenes ielā 3, Rīgā. Saņemot pirmo iemaksu, Dz. Heidenberga ar baznīcas pārstāvjiem vairs nesazinājās, toties zemes īpašnieks par šo darījumu nav bijis informēts vispār. Savukārt Latvijas Jaunapustuliskā baznīca jau bija izstrādājusi skices baznīcas ēkas būvniecībai uz šīs zemes.
Tomēr Latvijas Jaunapustuliskās baznīcas viceprezidents, mācītājs Antons Konošonoks tiesai lūdza nepiemērot cietumsodu Dz. Heidenbergai, sakot: "Mēs mīlam šo cilvēku, bet ne to, ko viņa darījusi."
Prokurore uzsvēra Dz. Heidenbergas slēpšanos 15 gadu garumā, kad viņa neatjaunoja pasi, autovadītājas apliecību, nedeklarēja dzīvesvietu, kā arī nerūpējās par savu māti. Dz. Heidenberga gan iestarpināja, ka māti viņa atstājusi pie radiem.
Tiesa, noskaidrots, ka 1999. gada 19. oktobrī Dz. Heidenbergas māte tika ievietota sociālās aprūpes mājā "Gauja", pamatojoties uz Carnikavas pagasta padomes lēmumu. Un līdz pat viņas nāvei 2010. gada 8. aprīlī uzturēšanos aprūpes centrā apmaksāja valsts.
Tomēr Dz. Heidenbergas advokāte Valentīna Oļhova uzskata, ka liecības ir pretrunīgas un "viss nav tik vienkārši, kā prokurore saka". No tuvākiem komentāriem advokāte gan atturējās.
Tajā pašā laikā nav noliedzams, ka, pateicoties tieši Dz. Heidenbergai, šodien vispār ir patstāvīgs Carnikavas novads. Tieši viņas ideja bija atdalīties no Ādažu pagasta un izveidot pašiem savu pašvaldību. Ar domubiedru atbalstu 1992. gada 2. aprīlī tikai izveidots toreizējais Carnikavas pagasts, un par pirmo pagasta padomes priekšsēdētāju ievēlēta Dz. Heidenberga. No neoficiāliem avotiem zināms, ka šajā amatā viņa ilgi nenoturējās, jo veica līdzīgas darbības, par kurām viņu apsūdz tagad.
Dz. Heidenberga pēdējo vārdu teiks un tiesa spriedums tiks nolasīts 15. maijā.
Jau vēstīts, ka Dz. Heidenbrega tiek apsūdzēta pēc Krimināllikuma 177. panta 1. un 3. daļas – par svešas mantas vai tiesību uz šādu mantu iegūšanu, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos vai ar viltu (krāpšanu), un par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, vai ja tā izdarīta, iegūstot narkotiskās, psihotropās, stipri iedarbīgās, indīgās vai radioaktīvās vielas, sprāgstvielas, šaujamieročus vai munīciju.
Iepriekš:
Tiesā par krāpšanu apsūdzētās bijušās Carnikavas pagasta priekšsēdētājas krimināllietu neierodas neviens liecinieks
Tiesai beidzot nodota lieta par vērienīgā krāpšanā apsūdzēto kādreizējo Carnikavas pagasta priekšsēdētāju
Apcietināta par krāpšanu apsūdzētā Carnikavas pagasta kādreizējā priekšsēdētāja Heidenberga
Policija aizturējusi meklēšanā izsludināto Carnikavas pagasta pirmo priekšsēdētāju
Par sevišķi smagu noziegumu meklē sievieti, visticamāk, bijušo Carnikavas pagasta padomes priekšsēdētāju