Kāds liktenis tagad gaida sērskābā gudrona dīķus? Vai tūkstošiem tonnu indes, kas atrodas ārkārtīgi tuvu Gaujai, tagad nekļūs par bumbu ar laika degli? Vai mūsu Fukusima tā arī paliks pusizsmelta? Un vai iespēja, ka jau ieguldītos miljonus vajadzēs atmaksāt Eiropai, bet īpaši izveidoto pārstrādes rūpnīcu nāksies norakstīt skurstenī, ir kārtējā nolaidība, neizdarība vai muļķība, jautā LNT radiījums "Top 10".

Inčukalna sērskābā gudrona dīķi ir bīstamākā vieta Latvijā

Laikā no pagājušā gadsimta 50. līdz 80. gadu sākumam divos dīķos zem klajas debess tika izgāzti desmitiem tūkstoši tonnu bīstamu atkritumu. Sērskābais gudrons – jēlnaftas pārstrādes blakusprodukts, kas rodas parfimērijas un medicīnisko eļļu ražošanā, – nāca no Rīgas Naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas.

Hidroģeologs Oļģerts Aleksāns Inčukalna sērskābā gudrona dīķa problēmai seko līdzi jau kopš 80. gadiem. "Tas, ko mēs redzam pašlaik uz vietas, tā ir aisberga augšējā daļa, bet faktiski lielākā problēma atrodas zem zemes. Mēs zinām, ka piesārņojums ir 60 m dziļumā un virzās jau uz Gauju," skumji stāsta hidroģeologs.

Piesārņojums izpleties vairāku kilometru plašā areālā. Turklāt šo gadu laikā simtiem putnu, Dienvidu dīķa saulē mirdzošo virsmu noturot par veldzējošu atpūtas un barības vietu, nolaižoties sagaidījuši mokošu nāvi.

Aivars Spalviņš, RTU Vides modelēšanas centra direktors, uzsver, ka piecdesmit gadus dīķis esot kustībā: "Nav vairs tālu – 25 līdz 30 gadi, kad vismaz tā daļa sasniegs Gauju..."

Mēģinājumi likvidēt piesārņojuma avotu un pārstrādāt gudronu bijuši vairākkārt

Ziemeļu dīķis tika vienkārši aizbērts, vēlāk mēģināts nāvējošo vielu iepumpēt dziļāk zemē, pēc tam – dīķus izsūknēt, taču eksperti atceras, ka divās dienās sērskābes savienojums nobeidza 11 sūkņus un nekas tā arī netika izdarīts līdz galam.

"Viena viela, kas ir sulfāti, kas ir konservatīvi un ne tik bīstami dabai, bet bīstamāki vismaz reizes 100 000, ir tā sauktās virsmas aktīvās vielas. Ja arī tās nonāks mazā koncentrācijā Gaujā – radīsies nopietnas problēmas," domā A. Spalviņš.

2011. gadā tika sākta Inčukalna sērskābes gudrona dīķu attīrīšana. Konkursā uzvarēja "Skonto būve" kopā ar vācu apakšuzņēmēju "MUEG". Tika uzbūvēta gudrona neitralizēšanas rūpnīca un ieguldīti līdzekļi cementa ražotnē "Cemex", lai nodrošinātu neitralizētā gudrona uzglabāšanu un pārstrādi.

Projekta kopējās izmaksas – nepilni 30 miljoni eiro. Lauvas tiesa (20,2 miljoni eiro) ir Eiropas finansējums, pārējo (8,7) maksā Latvijas valsts.

Cementa ražotnē "Cemex" speciālā noliktavā atrodas neitralizētais gudrons, kas tiks sadedzināts ražotnes krāsnīs. No šķidras, visu saēdošas vielas tas pārvērties mulčai līdzīgā masā. Patlaban gan ražotne ir ziemas remontā, taču pavasarī plānots atsākt darbus.

"Mēs iesaistām šo alternatīvo kurināmo mūsu cementa izejvielas klinkera ražošanas procesā. Tas ir process, kas notiek ļoti augstā temperatūrā – 1500–2000 grādos. Visi organiskie savienojumi tiek sagrauti, un pat pelni tiek iekļauti cementa klinkerā un kļūst par daļu no cementa sastāva," stāsta "Cemex" speciālisti.

Kas nogāja greizi?

Taču, dedzinot Inčukalna gudronu, izrādījies, ka tas uzvedas netipiski un rezultāts nav gaidītais. Meklējot cēloņus, atklājies, ka uzņēmēji, piesakoties konkursam par dīķu sanāciju, tikuši maldināti. Proti, gatavojot piedāvājumu, viņi nav drīkstējuši ņemt gudrona paraugus un bijis jāuzticas iepirkumu komisijas iesniegtajām analīzēm. Taču praksē izrādījies, ka gudrona sastāvā ir lērums vielu, kas konkursa dokumentācijā neparādījās.

"Tas ir daudz indīgāks un kaitīgāks, nekā līdz šim tika uzskatīts, kā sabiedrība uzskatīja, kā sabiedrībai tika stāstīts. Var jau par to smīkņāt, bet tur ir tādi savienojumi, kas ir arī ķīmisko ieroču sastāvā," norāda SIA "Skonto būve" projektu vadītājs Juris Pētersons.

Ūdens piesārņojuma koncentrācija bija desmitkārt lielāka, nekā tika norādīts sākotnēji, turklāt Inčukalna gudrons satur pat viegli gaistošos halogēnos ogļūdeņražus, kas noteiktās reakcijās var kļūt pat par nervus paralizējošo zarīna gāzi!

Tas nozīmē, ka vajadzīgs papildu finansējums tehnoloģijas pilnveidošanai, un pagaidām uzņēmēji to izdarījuši par savu naudu. Visu pagājušo gadu notika sarunas starp iesaistītajām pusēm, un vēlā rudenī valdība rezervēja 16,5 miljonus eiro, tai skaitā daļu no pārpalikušajiem Eiropas fondiem, lai projekts tiktu pabeigts laikā. Pretējā gadījumā nāksies zaudēt par līdz šim padarītajiem darbiem piešķirto Eiropas finansējumu 14 miljonu eiro apmērā.

Kas vainīgs, ka projektam jāmeklē papildu līdzekļi un, ja nauda netiks atrasta, iespējams, kārtējo reizi tiks zaudēti miljoni, dīķis tā arī paliks neizsmelts un piesārņojums turpinās savu ceļu uz Gauju?

Šķiet, bezatbildība pamazām kļūst par Latvijas vizītkarti

Taču jebkurā gadījumā situācija ir jāatrisina. Bet nu viss ir iestrēdzis birokrātijas gaiteņos un lietas būtība – bīstamā piesārņojuma avota likvidācija – aizmirsta, pinoties juridiskos formulējumos.

"Šobrīd "Skonto" saka, ka viņiem ir grūtības, viņi tās pamato ar neparedzamiem apstākļiem. Piesaistīti tika konsultanti, kuri izteica savu viedokli, un, to visu apkopojot, taujājām šo atļauju pēc sarunu procedūras, jo ir atklāti, iespējams, neparedzami apstākļi. Viņi izvērtēja un teica, ka nē, tie nav neparedzami apstākļi," skaidro Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Inga Koļegova.

"Ja mēs pašreiz esam iztīrījuši 8000 tonnas no tām 30 000 tonnām, kas tur ir, tas tikai nozīmē, ka mēs visu pārtraucam, to fonā esošo rūpnīcu vācieši ved prom, visa infrastruktūra, kas šeit ir, tiek likvidēta un tā inde tur paliek. Kas ar to tālāk notiek, mēs uz to tik to patiešām nevaram atbildēt," savu pozīciju aizstāv "Skonto" projektu vadītājs Juris Pētersons.

Un uz to šodien nevar atbildēt neviens. Patlaban Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gatavo informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam, un par turpmāko būs jālemj jaunajai valdībai.

"Kamēr nelikvidē šo piesārņojuma avotu, šī bumba ar laika degli vienmēr būs šajā vietā, un ar to ja ne mums, tad mūsu bērniem un bērnu bērniem būs jārēķinās," brīdina hidroģeologs Oļģerts Aleksāns.

Ja risinājums netiks atrasts, zaudēti tiks ne vien 14 miljoni eiro, kas būs jāatmaksā Eiropai. Skaidrs, ka otrreiz Eiropa naudu šim projektam neiedos un, līdzīgi kā iepriekš, darbi atkal paliks pusratā. Bet piesārņojums, kas patlaban jau ir pārsniedzis pusceļu uz Gauju, turpinās savu uzvaras gaitu un ik gadu neskaitāmi putni un dzīvnieki atradīs mokošu nāvi visu saēdošā gudrona lamatās.

Iepriekš:
Par trešdaļu palielināts no gudrona dīķiem izsmeltās piesārņotās vielas apjoms
Gudrona dīķu sanācijas projektam papildus piešķir 9,43 miljonus latu
VARAM Inčukalna gudrona sanācijas projektā iesaista advokātu biroju
Inčukalna gudrona dīķu likvidēšana varētu sadārdzināties, ieilgt vai pat apstāties
Portāls: Gudrona dīķu sarežģījumi noslepenoti
Brocēnos sākta Inčukalna sērskābā gudrona dedzināšana
Mērs: gudrona dīķim pa virsu vajadzētu stādīt priedes
Domes speciālists: Inčukalna gudrona dīķī zarīns nevar veidoties
FOTO, VIDEO: Inčukalna gudrona dīķos, iespējams, var veidoties zarīna gāze
Sprūdžs cer uz būtisku paātrinājumu gudrona dīķu projekta realizācijā
Lūgs ekspertu viedokli par daudzmiljonu projektu Inčukalna gudrona dīķu tīrīšanā
Piesārņotākā vieta valstī: Inčukalna gudrona dīķi beidzot tukšojas
Tīra gudrona dīķi, Inčukalnu pārņem smaka