Drukāt šo lapu
06.03.2012 09:26

Bojārs ar būvniecību gribot padarīt pieejamu Mazā Baltezera krastu

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Realizējot daudzdzīvokļu projektu «Pērle» un «iebūvējoties» Mazajā Baltezerā, tiks izveidota brīva piekļuve ezeram tauvas joslā - zem dzīvojamās ēkas pārkares gar ezera krastu paredzēta brīva pārvietošanās, tāpat tiks izveidota sabiedriskā pludmale un neliela kafejnīca vai restorāns. Realizējot daudzdzīvokļu projektu «Pērle» un «iebūvējoties» Mazajā Baltezerā, tiks izveidota brīva piekļuve ezeram tauvas joslā - zem dzīvojamās ēkas pārkares gar ezera krastu paredzēta brīva pārvietošanās, tāpat tiks izveidota sabiedriskā pludmale un neliela kafejnīca vai restorāns. projekta publicitātes foto

Nekustamo īpašumu projektu attīstītāja SIA «New Europe» mērķis, realizējot dzīvojamo ēku projektu «Pērle» Ādažu novadā, esot padarīt par publiski pieejamu atpūtas zonu patlaban degradētās un nevienam nepieejamās Mazā Baltezera krasta apvidus vietā.

To nozare.lv pavēstījis uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gundars Bojārs.

Jau ziņots, ka Ādažu puses iedzīvotāji ir satraukušies, ka novada Dome devusi zaļo gaismu projektam, kas, viņuprāt, pārkāpj jebkuras saprāta robežas. Bijušā Rīgas mēra Bojāra vadītā firma gatavojas celt dzīvokļu mājas, kas vistiešākajā veidā tikšot iebūvētas Mazajā Baltezerā, 4. martā ziņoja TV3 raidījums «Nekā personīga».


«Pret projektu «Pērle» kampaņu sācis viens cilvēks - Artūrs Priede, kurš dzīvo kaimiņos šim projektam un kuram nepatīk, ka kāds vēl tur grib dzīvot. Šis cilvēks jau ir palaidis garām visas iespējas diskutēt par šo projektu. «New Europe» projektu iegādājās jau kā saskaņotu apbūves ieceri ar visām atļaujām,» skaidroja Bojārs.

Projekts ticis nopirkts ar saskaņotu arhitektūras metu un zonējumu, kas paredz dzīvojamo un darījumu apbūvi. Pēc tam projektam izstrādāts detālplānojums, un pagāja aptuveni 2,5 gadi, kamēr detālplānojums, kas ietvēra arī kaimiņos esošas teritorijas, izgāja saskaņošanu visās instancēs, sacīja Bojārs, piebilstot, ka notika arī detālplānojuma sabiedriskā apspriešana, kuras laikā pret projektu nebija iebildumu. Tāpat veikts projekta ietekmes uz vidi novērtējums.

Viņš sacīja, ka iecerētajā būvniecības vietā agrāk atradusies piestātne, kas kalpoja smilšu transportēšanai, un patlaban tur ir sapuvuši koka pāļi, un gan krastā, gan ezerā savelti lieli betona bluķi, līdz ar to ezera krasts šajā vietā patlaban nav pieejams nevienam.

«Ar projektu «Pērle» šī degradētā vide tiktu sakārtota un padarīta publiski pieejama visiem. Pasaulē šādas būves uz ūdens tiek novērtētas, piemēram, Ķīnas arhitekts Vang Šu par saviem projektiem uz ūdens ir saņēmis Prickera arhitektūras balvu, kas bieži tiek dēvēta par arhitektūras Nobela prēmiju. Diemžēl Latvijā pastāv viedoklis, ka tad, kad kāds grib kaut ko būvēt pie ūdens, tad vide tikšot sabojāta,» sacīja Bojārs.

Projekts «Pērle» ir ļoti sarežģīts gan no tehnoloģiskā viedokļa, gan tāpēc, ka tam ir jāintegrējas vidē un jāievēro visas vides prasības, skaidroja Bojārs. «Tas viss ļoti sadārdzina projektu, tāpēc tas ir ekskluzīvs - vidējais Latvijas iedzīvotājs tur dzīvokli nespēs iegādāties, arī es tur nevarētu atļauties nopirkt dzīvokli,» piebilda Bojārs.

Realizējot projektu, tiks izveidota brīva piekļuve ezeram tauvas joslā - zem dzīvojamās ēkas pārkares gar ezera krastu paredzēta brīva pārvietošanās, tāpat tiks izveidota sabiedriskā pludmale un neliela kafejnīca vai restorāns. Vēl paredzēts izveidot publiski pieejamu trenažieru zāli. «Likums nemaz neļauj šādā vietā veidot slēgtu privāto teritoriju. Arī laivu piestātne paredzēta publiskai lietošanai - jebkurš varēs piestāt, lai apmeklētu kafejnīcu vai pludmali,» skaidroja Bojārs.

Viņš piebilda, ka tagad Vides pārraudzības valsts birojam ir jādod tehniskie nosacījumi projektam. Patlaban nekāda būvniecība tauvas joslā nav sākta, ir notikusi testa pāļu urbšana, jo pirms jebkuras projektēšanas ar testa pāļiem ir jāpārbauda grunts nestspēja.

Jautāts, vai tiek pieļauta iespēja, ka projekta realizācija tiek apturēta, Bojārs sacīja, ka pieļaut var visu, lai gan viņš neredzot nekādus argumentus, lai šo projektu apturētu. «Mums diemžēl ir diezgan populāri kaut ko apturēt, kontrolēt, neļaut un tad visi ir priecīgi. Diemžēl daudz mazāk ir to cilvēku, kuri priecājas par to, ka tiek radīts kaut kas unikāls, kas nav citur pasaulē, un tiek sakārtota vide,» viņš piebilda.

Jautāts, kādi varētu būt «New Europe» zaudējumi, ja projekts tiktu apturēts, Bojārs skaidroja, ka tie būtu ļoti lieli: «Patlaban šī projekta pirkuma maksa, izmaksas, kas saistītas ar tehniskā projekta izstrādi, kā arī citi izdevumi jau tuvojas četriem miljoniem eiro (2,8 miljoniem latu). Tāpat jau tiek veikta dzīvokļu rezervācija, un ir rezervēti septiņi dzīvokļi.»

Gadījumā, ja projekts tiks apturēts, «New Europe» noskaidros konkrētu vainīgo un vērsīsies pret to tiesas ceļā, lai atgūtu ciestos zaudējumus, skaidroja Bojārs. «Tie ir investoru līdzekļi, un neviens investors savus ieguldījumus tā vienkārši nepamet. Biznesa pirmais princips ir - aizstāvi savas investīcijas,» uzsvēra Bojārs.

Jau ziņots, ka zeme pie Mazā Baltezera pieder firmai «Nere E». Tās īpašnieks - vairāku nekustamo projektu attīstītājs - firma «New Europe Real Estate», ziņoja «Nekā personīga».

Pēc biznesa žurnāla «Forbes» aplēsēm, Bojāra firma Latvijā pārstāv viena no Krievijas bagātākā cilvēka - Viktora Vekselberga - intereses. Viņa īpašumi pārsniedz 13 miljardu ASV dolāru (6,5 miljardu latu) vērtību.

Zemi pie Mazā Baltezera Bojāra uzņēmumam pirms pieciem gadiem pārdeva vietējā līmeņa bagātnieks Aldis Plaudis. Pēc zemesgrāmatā atrodamajām ziņām - par 2,3 miljoniem latu. Tobrīd Ādažu apbūves plānos šajā īpašumā bija atļauts būvēties ne tuvāk par 50 metriem no krasta. Bet Ādažu novada iedzīvotājam Bojāram izdevies pārliecināt Domes deputātus lieguma robežu pārcelt vien desmit metrus no ezera. Domes arhitekti skaidro - izdarīts izņēmums, jo plānotās mājas būšot unikāls projekts.

Ādažu būvvalde nepiekrīt, ka atļauja būvēt mājas tik tuvu krastam izdota nelikumīgi. Izmaiņas zemes plānos 2008. gada vasarā vienbalsīgi pieņēmuši deputāti. Neiebilda arī pašvaldību lietu ministrija.

Galīgo slēdzienu - ļaut māju būvēt ezerā vai nē - dos Vides pārraudzības valsts birojs. Tā vadītājs Arnolds Lukšēvičs, uzzinājis par iespējamajiem uzņēmuma pārkāpumiem tauvas joslā un iedzīvotāju neapmierinātību, sola savu pārbaudi pagarināt.

Atšķirībā no vides sargiem, Ādažu Domē par strīdīgo projektu priecājas. Tur cer, ka būvniecība neiestrēgs un Mazajā Baltezerā izņēmuma kārtā ezerā iebūvētā ēka būšot viņu jaunais lepnums.

Projektā «Pērle» plānots investēt 15 miljonus eiro (10,5 miljonus latu). Patlaban notiek konkurss par projekta «Pērle» būvnieku. Projektu plānots nodot ekspluatācijā 2013. gada beigās.

«Pērlē» būs 65 dzīvokļi platībā no 68 līdz 240 kvadrātmetriem. Dzīvokļu iepriekšpārdošanas process jau ir sācies, un vidējā pārdošanas cena ir no 2200 līdz 2400 eiro (no 1540 līdz 1680 latiem) par kvadrātmetru.

Projekta arhitekts ir Juris Mitenbergs no arhitektu biroja «AB3D». Pateicoties projektam «Pērle», Mitenbergs pirms diviem gadiem saņēma augstu novērtējumu Čikāgas konkursā «Europe 40 Under 40» un iekļuva starp 40 Eiropas labākajiem jaunajiem arhitektiem un dizaineriem. Projekts «Pērle» arī ieguva otro vietu starptautiskajā arhitektūras konkursā «MIPIM Future Projects Awards 2008».

SIA «New Europe» pārvalda Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma «New Europe Real Estate» aktīvus Latvijā un citās Baltijas valstīs un virza projektu attīstību.

«New Europe» pārvaldīšanā nodotās zemes kopējā platība patlaban ir ap 40 hektāri. Fonda pārvaldāmo aktīvu tirgus vērtība, neņemot vērā piesaistīto parāda finansējuma apjomu, pārsniedz 100 miljonus eiro (70 miljonus latu). Šajās teritorijās tiek plānota tādu vērienīgu projektu realizācija kā «Ezerparks», «Divupe» un projekts Jelgavas ielā, Rīgā. Patlaban visi minētie projekti atrodas dažādās realizācijas stadijās.

Visvērienīgākais projekts gan «New Europe», gan arī Latvijas tirgū ir jauna daudzfunkcionālā mikrorajona «Ezerparks» būvniecība Rīgā, kurā atradīsies arī jaunais Valsts ieņēmumu dienesta komplekss.