Teritorijas ziņā lielākās uguns nelaimes reģistrētas maija pirmajās brīvdienās, kad Babītes novada Egļuciemā kūla un niedres dega 35 hektāru platībā, bet dienu vēlāk Salaspils novada Piķurgās uguns bija pārņēmusi 20 hektāru platību. Ugunsdzēsējiem daudz darba bija arī 9. maijā, kad trijās vietās Babītes novadā sausā zāle kopumā dega 37 hektāru platībā.

9,5 hektāru plašs ugunsgrēks 24. aprīlī notika Olainē, bet vismaz vienu hektāru lieli kūlas ugunsgrēki Pierīgā šogad reģistrēti gandrīz 50 reižu (Salaspils novadā deviņi, Ķekavā un Babītē pa astoņiem). Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā pirms gada, liecina portāla "Apriņķis.lv" apkopotā informācija pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtajām ziņām.

Par laimi, šogad zāles dedzinātājiem izdevies izvairīties no nopietniem ievainojumiem, relatīvi niecīgi ir arī ēkām un transporta līdzekļiem nodarītie zaudējumi. Salaspils novada Kalnastepiņos kūlas ugunsgrēkā aizdegās arī šķūnis un traktors, šķūņi deguši arī Babītes novada Cielavās un Ropažu novada Tumšupē, bet Pārolainē uguns nopostīja siltumnīcu. Baldones novadā un Olaines novada Lubaušos līdz ar sauso zāli bija degušas automašīnas.

Visā Latvijā šogad reģistrēti 2312 kūlas ugunsgrēki. Tas ir lielākais skaits kopš traģiskā 2006. gada, kad uz izsaukumiem zāles degšanas vietās VUGD darbinieki bija spiesti izbraukt vairāk nekā 7000 reižu. Šogad lielākais kūlas ugunsgrēks bijis 9. maijā Bolderājā, kur izdega 170 hektāri zemes, uguns liesmas nopostīja 30 dārza mājiņas, un ugunsgrēkā cieta arī divi cilvēki.

VUGD rīkotajā aptaujā par to, kā samazināt kūlas ugunsgrēku skaitu, vispopulārākie atbilžu varianti ir lauku un pilsētu laicīga sakopšana, kā arī bargāku sodu noteikšana.