Gandrīz visās aptaujas pozīcijās, izņemot lietu kārtošanu tiesās, ir vērojams samazinājums, salīdzinot ar iedzīvotāju atbildēm iepriekšējos gados.

Dažādu lietu kārtošanā galvenokārt izmantota pazīšanās un sakari, kā arī simboliskas dāvanas. Koruptīvas darbības ar naudu vai vērtīgām dāvanām veikuši ap 6 - 7% aptaujāto. Šim rādītājam ir tendence ar katru gadu nedaudz samazināties.

Jaunākā aptauja liecina, ka 30,2% iedzīvotāju veikuši neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos, lai iekārtotos darbā valsts vai pašvaldību iestādē. 2014. gadā šis rādītājs bija augstāks - 43,4%.

2015. gadā 23,4% koruptīvas darbības veikuši, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus. Vēl gadu iepriekš tādu bija 27,7%.

"Galvenais ir cilvēka rīcība, saskaroties ar problēmu. Veselības aprūpes sistēma mums jau ir bijis prioritārais virziens un tas paliek arī turpmāk. Cilvēki ar problēmām iet uz slimnīcu, poliklīniku. Bieži vien ārsti, bet ne visi, izmanto monopolsituāciju, dod mājienu vai rada priekšstatu, ka bez kukuļa, dāvanām situācija netiks risināta, un cilvēki ir spiesti rīkoties," aptaujas rezultātus otrdien komentēja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Nekustamā īpašumu lietu kārtošanā neoficiālus maksājumus, dāvanas vai pazīšanos pērn izmantoja 20,5%, bet vēl gadu iepriekš 29,4%.

Saskarsmē ar Ceļu policiju - 17,3%, kas ir zemākais līmenis pēdējo sešu gadu laikā.

Izglītībā dāvanas pasnieguši vai pazīšanos izmantojuši 12,9%.

Pērn ir pieaudzis to cilvēku skaits, kas izmantoja koruptīvas darbības kārtojot lietas tiesās - 11,9%. 2014. gadā tādu bija 10,9%, bet 2012.gadā 9,7%.

"Kukuļņēmēji varētu būt tie, kas ir pie procesa tuvāk stāvošie, tie var būt palīgi, paši tiesneši, tie, kas uzdodas par to, kas var atrisināt jautājumus. Bieži redzam, ka tie ir viltus ietekmētāji, kas piesavinās kukuli ar domu, ka tas, kas iedeva, veica nelikumīgu darbību un nevienu neinformēja. Tas ir maldīgs priekšstats," teica Streļčenoks. Lielākais skaits sūdzību ir par tiesām Rīgā.

Aptauja liecina, ka pašvaldībās, kārtojot lietas, dāvanas, pazīšanās un nelikumīgus maksājumus veikuši 10,8%, saskarsmē ar Valsts policiju - 10%, sociālās palīdzības saņemšanā - 9,8%, nodokļu administrēšanā - 8,1%.

Autotransporta reģistrācijā vai tehniskajā apskatē - 4,8%, pases apmaiņā vai iegūšanā, uzturēšanās atļauju kārtošanā vai izsaukumu kārtošanā neoficiāli maksājumi, dāvanas vai pazīšanos pērn izmantojuši 1,4%.

Vienlaikus jāpiebilst, ka KNAB izveidojis arī iespējamo iedzīvotāja portretu, kurš vairāk varētu atbalstītu koruptīvas darbības, tas ir 25 – 34 gadus vecs vīrietis, ar augstiem ienākumiem, ar vidējo izglītību, pamatā dzīvo Rīgā.