Neskaidrības gan pagaidām ir ar to, vai no nākamā mācību gada pašvaldībai nebūs jāmeklē vēl papildu līdzekļi, lai īstenotu ieceri par bezmaksas izglītību. Lai gan pagaidām no Izglītības ministrijas viss ir miglā tīts par to, kā nodrošināt, lai vecākiem patiešām nevajadzētu iegādāties par saviem līdzekļiem grāmatas un darba burtnīcas, publiskajā telpā no jauna tiek spriests, ka tas atkal tiks uzlikts uz pašvaldību pleciem. Turklāt, par to, ka vecākiem nedrīkst likt pirkt grāmatas un darba burtnīcas, iestājas arī Tiesībsargs.

Pagaidām skaidrības par to nav arī Saulkrastos. "Valsts mums grāmatu iegādei piešķir 800 latu. Kas tas ir? Ar to taču nevar nopirkt mācību līdzekļus pat vienai klasei! " sašutumu neslēpj Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Ervīns Grāvītis ("Visu Latvijai!"-TB/LNNK), piebilstot, ka mācību līdzekļi jau neatduras tikai pret grāmatām. Pašvaldība par saviem līdzekļiem nodrošina ēku uzturēšanu, tehnisko personālu, darba vidi, tostarp tehniku un pat papīru kopēšanai.
Jebkurā gadījumā Saulkrastu skolēni bez grāmatām nepaliks, mierina novada domes priekšsēdētāja vietnieks Normunds Līcis ("Vienotība"). Grāmatu iegādei pašvaldība jau naudu paredzējusi.

Arī šogad vietvaras budžeta līdzekļi paredzēti Saulkrastos deklarēto skolēnu bezmaksas ēdināšanai līdz 4. klasei un transporta izdevumiem, jo valsts piešķīrusi naudu tikai pirmo divu klašu brīvpusdienām un arī nepietiekamā apjomā.

Jautājums par to, vai bezmaksas izglītība Latvijā tiešām tāda ir, kļuva aktuāls, kad publiskajā telpā Tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka Satversmē garantētā pamata un vidējās izglītības ieguve bez maksas netiek nodrošināta pilnā apmērā.

Tiesībsarga biroja speciālisti aptaujāja skolēnu vecākus, pašvaldības, lai noskaidrotu, cik daudz un kādus mācību līdzekļus nodrošina izglītības iestāžu dibinātāji – pašvaldības, cik valsts un cik – vecāki. Pērn tika secināts, ka vecāki spiesti iegādāties mācību programmu īstenošanai nepieciešamos mācību līdzekļus. Būtiskākie izdevumi ir par darba burtnīcām, grāmatām un materiāliem tādos mācību priekšmetos kā mājturība un vizuālā māksla. "Saskaņā ar normatīvajiem aktiem nodrošināšana ar mācību līdzekļiem ir valsts un pašvaldības kompetencē," uzsver J. Jansons.

Tiesībsargs, aptaujājot pašvaldības, noskaidrojis, ka tām nav vienādas prakses izglītības iestāžu nodrošināšanā ar mācību līdzekļiem. Daļā pašvaldību līdzekļi ir paredzēti tikai mācību grāmatu iegādei, turpretim ir pašvaldības, kurās nauda mācību grāmatām ir piešķirta mazākā apmērā nekā pārējiem mācību līdzekļiem.