"Ievērojot vairāku gadu datu apkopošanas rezultātus, jāsecina, ka to bērnu skaits, par kuriem pašvaldībai nav informācijas, mazinās," stāsta Izglītības kvalitātes dienesta Licencēšanas un reģistru departamenta direktora vietnieks Ivans Jānis Mihailovs, norādot, ka apzināšanas jomā situācija uzlabojas arī viņa pārstāvētās institūcijas aktivitāšu un atbalsta pašvaldībām dēļ, jo tieši vietvaru sociālajiem dienestiem ir pienākums noskaidrot, kāpēc bērni nav sākuši mācības pirmajā klasē.

"Ir arī kāda negatīva tendence, proti, palielinās to bērnu skaits, kuri kopā ar vecākiem devušies ārpus valsts," zina teikt I. J. Mihailovs. Tieši pārcelšanās uz ārvalstīm arī esot visbiežākais iemesls, kādēļ bērni nesākot mācības sava novada skolās.

Pagājušā gada statistika rāda, ka lielākoties Pierīgas novados to bērnu skaits, kuri nav sākuši mācības pirmajā klasē, ir salīdzinoši neliels, vietām nesasniedzot pat desmit. Vislielākais neesošo pirmklasnieku skaits bija Jūrmalas novadā, kur divu bērnu vecāki bija laikus paziņojuši par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu, 16 bija izbraukuši kopā ar vecākiem uz ārvalstīm, bet par 18. pašvaldībai informācijas nebija.

Pagājušajā mācību gadā par 11 bērniem informācijas nebija arī Ķekavas pašvaldībai, un tikai trīs vecāki bija ziņojuši, ka viņu atvase mācības pirmajā klasē nesāks, jo atrodas ārpus valsts. Šis skaitlis līdzīgs bija arī Olainē, kur mācības pārcelšanās uz ārzemēm dēļ nesāka 12 pirmklasnieki.

Par spīti lielajam iedzīvotāju skaitam, salīdzinoši neliels ir to bērnu skaits, kas pagājušajā mācību gadā nesāka iet pirmajā klasē Salaspils novadā. Par deklarētās dzīvesvietas anulēšanu laikus bija paziņojuši viena mazā salaspilieša vecāki, seši bija izbraukuši no valsts, bet par pieciem pašvaldībai nebija informācijas.

Savukārt Sējas novadā nebija neviena tāda pirmklasnieka, kurš nesēdētu solā.

Tabulu par katru Pierīgas novadu skatīt šeit.