Tagad mīta uzturēšanu pārņēmušas vispārējās izglītības iestādes, kam profesionālās izglītības plašais piedāvājums ņem nost audzēkņus. Atjaunoti mācību korpusi, bagātīga mācību līdzekļu bāze – iekārtas tādas pašas un vēl modernākas nekā īstā ražošanā lietotās. Arī saturiski profesionālajā izglītībā notiek būtiskas pārmaiņas, kas jauniem cilvēkiem palīdz iegūt noderīgas un labi apmaksātas profesijas, bet cilvēkiem ar darba pieredzi – izdevīgi pārkvalificēties. Tur ir stipendijas un kopmītnes, ir prakses iespējas, bet pats galvenais – darba līgumi, jo tie, kas iemācījušies pieprasītu amatu, ir uz izķeršanu un arī paši spēj radīt sev darbavietu.

50:50
Izglītības un zinātnes ministrijas plānos ir veicināt jauniešu izvēli par labu aroda apgūšanai. Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore Rūta Gintaute-Marihina stāsta, ka pašlaik aptuveni 38–39% jauniešu izvēlas profesionālo izglītību: "Mēs tiecamies uz proporciju 50 pret 50." Tātad puse mācīsies vispārizglītojošajās skolās, bet otra – apgūs profesiju. Un uzsvars tiks likts arī uz tālākizglītību pieaugušajiem. Turklāt ar piedāvājumu pieaugušajiem tiek kompensētas demogrāfiskās un migrācijas svārstības, kas patukšo skolas.

Profesionālās izglītības piedāvājums kļūst elastīgāks, pateicoties pārejai no atsevišķu priekšmetu pasniegšanas uz moduļu principu apmācībā. Vienkāršoti runājot, cilvēki mācās nevis pliku teoriju par skrūvēm un spēkiem, bet konkrētu prasmi – pieskrūvēt traktoram riteni. Tas nozīmē, ka jaunietis ātrāk var iesaistīties darba tirgū. Var arī nepieciešamības gadījumā atgriezties tālākizglītībā, nesākot visu no nulles. Motorzāģa operators piemācās trūkstošos moduļus un kļūst par meža mašīnu operatoru.

Veiksmes stāsts Ogrē
Analītiskās žurnālistikas darbnīcai "6K" bija iespēja paviesoties Ogres tehnikumā, kas ir viena no 30 Izglītības un zinātnes ministrijas padotības profesionālās izglītības iestādēm Latvijā un viens no 18 profesionālās izglītības kompetences centriem, kuros apvienotas vairākas skolas. Šis ir veiksmes stāsts. Kopā salikta mežsaimniecība un kokapstrāde, datorika un elektronika, dizains un māksla, pārtikas ražošana un viesmīlība. Agrāk tās bija trīs atsevišķas mācību iestādes.

Jaunu metožu ieviešanā Ogre ir pirmrindniece. Pirmā ieviesa modulārās izglītības programmas, kas ir viena no būtiskākajām reformas sastāvdaļām. Pirmā arī sāka īstenot darba vidē balstīto apmācību, sadarbojoties ar uzņēmējiem. Direktore Ilze Brante stāsta, ka šobrīd darba devēji jau konkurē savā starpā par nākamajiem darbiniekiem. Bijis pat gadījums, ka lielākais pašmāju elektronikas uzņēmums "Hansa Matrix" trīs gadus nodrošinājis praksi saviem nākamajiem darbiniekiem, bet ceturtajā viņus nocēlis konkurents "Lexel fabrika" – korporācijas "Schneider Electric" ražošanas uzņēmums. Un tagad līgumi tiek slēgti jau uz visiem četriem gadiem.

Vienā no elektronikas nodaļas kabinetiem trešā kursa puiši projektē mikroshēmas. Blakus laboratorijā paši tās lodēs. Elmārs Mazitāns taisa ierīci, kas mēra skaņas līmeni. Mūzikas industrijā nepieciešams rīks. Arī viņš cer tikt praksē "Hansa Matrix". Viņam gan vēl esot jāuzlabo mācību sekmes. Darba devēju loma mācību procesā ir ļoti liela – viņi ekspertu padomēs saskaņo mācību saturu, nodrošina praksi, paši piedalās audzēkņu gala pārbaudījumu novērtēšanā. Tātad ir līdzatbildīgi par arodskolas saražoto gala produktu.

Profesors par namdari
Kopumā Ogres tehnikumā pašlaik mācās 912 jaunieši un vēl 89 pieaugušie, kuri izmanto pārkvalificēšanās iespējas, tostarp valsts nodrošinātās programmās bezdarbniekiem. Kokapstrādes cehā ap modernām iekārtām rosās trīs vīri, un, iespējams, viņu satikšanās drīzumā kļūs par jaunu skolas paraugstāstu. Kirils Lesiks arī līdz šim strādājis būvniecībā. Atnācis, jo vēlējies kļūt par brigadieri – nepieciešamas jaunas prasmes un arī izglītības dokumenti.

Aivara Lasmaņa stāsts ir neparastāks – viņš ir profesors, zinātņu doktors izglītības jomā. Pēdējos gados dzīve apmetusi brīnišķīgu kūleni, iegūta ģimene, trīs bērni, un nu profesors vēlas nopietnāk pievērsties savam vaļaspriekam – darbam ar koku. Sākt savu uzņēmējdarbību. Piedāvāt tirgū augstu kvalitāti, precizitāti, godīgumu, un mēģinās to darīt kopīgi ar Kirilu. Vīri, kuri sastapušies skolā, būvēs koka mājas.

Būvniecības nozarē kopumā arodizglītība tomēr vēl netiek pienācīgi novērtēta. Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs stāsta, ka daudzos būvlaukumos priekšroka tiek dota gadījuma rakstura cilvēkiem, jo tiem var maksāt kapeikas. Tāpēc vismaz valsts un pašvaldību objektos strādājošajiem vajadzētu prasīt kvalifikācijas apliecinājumu. Pretējā gadījumā no darba, ko Izglītības un zinātnes ministrija kopīgi ar nozares ekspertu padomi pašlaik veic, nav lielas jēgas. Tikai puse audzēkņu pabeidz profesionālās mācību iestādes, jo darba tirgus viņus ņem pretī, neprasot nekādu prasmju apliecinājumu.

Salīdzinājumam mežsaimniecībā: "Latvijas valsts mežu" apakšnieki nemaz nevar pretendēt uz darbu, ja viņu cilvēkiem nav kvalifikāciju apliecinošu dokumentu. Arī zāģerim ir vajadzīgs "papīrs".

Vēl jāstrādā ar saturu
Ministrijas pārstāve Rūta Gintaute-Marihina lēš, ka profesionālās izglītības jomas reforma pašlaik ir aptuveni pusē. Skolas atjaunotas, pārbūvētas, pilnvērtīgi ekipētas, taču vēl liels darbs veicams ar saturu.

Profesiju standarti aizkavējušies, jo to izstrādātājiem pašiem vispirms bija jāsaprot, kā formulēt to, kas katrā profesijā jāprot. Tieši no standartiem izriet, kas skolās jāmāca. Vairāk nekā puse no 240 standartiem jau gatavi. Šobrīd skolas īsteno 38 modulārās izglītības programmas, bet no jaunā mācību gada to skaits pieaugs līdz 56. Taču Eiropas Komisijas pārmetumi par kavēšanos ir vietā, jo kopējais plānotais modulāro programmu skaits ir 184. Ir gan arī objektīvs attaisnojums – samazinoties jauniešu skaitam, ne visus kursus bija iespējams nokomplektēt un attiecīgi ieviest izmaiņas to saturā.

Tomēr līdz 2021. gada beigām reformai jābūt pabeigtai. Šobrīd sākta vēl 30 modulāro programmu izstrāde sadarbībā ar darba devējiem.

Tādas programmas, kas Latvijas darba tirgū nav pieprasītas vai pārklājas ar citām, plānots slēgt. Piemēram, ēdināšanas speciālists, kas ir tāds ne cepts, ne vārīts pavārs. Arī lauku īpašumu apsaimniekotājs – jauniešiem programma tīri labi patīk, taču darba devējiem vairāk vajadzīgi augkopības un lopkopības tehniķi. Kopumā tirgus arvien vairāk pieprasot izglītotus darbiniekus, un cilvēkiem jārēķinās, ka mācīties jāturpina visa mūža garumā.

Izglītības sistēmā notiekošās pārmaiņas ne visām skolām ir viegli pieņemt. Tagad pamazām viss izdodas, bet pirmie gadi bijuši grūti. Tā paputēja iecere apvienot vienotā kompetences centrā Višķu, Preiļu un Jaunaglonas profesionālās izglītības iestādes. Kādam pārāk nozīmīgs bija ieņemamais amats, kādam neizdevās pārvarēt skepsi pret jauno metodiku.

Ogres tehnikuma vadošās pedagoģes Linda Caune un Aļona Lukašenoka stāsta, ka daudziem, sevišķi gados vecākajiem kolēģiem, sākotnēji ir bijušas bailes no pārmaiņām. Taču tagad jau vairākums ar azartu iesaistās. Un "pāraudzināšanas" metode, kā atzīst tehnikuma direktore Ilze Brante, ir samērā vienkārša, proti, pedagogi, kuri piedalās, pelna vairāk. Jādomā, ka nākotnē vairāk pelnīs arī viņu audzēkņi.