“20. decembrī Finanšu ministrija noprotestēja par naudas piešķiršanu mūsu skolai – uzskata, ka pašvaldībai pašai jāatrod līdzekļi un jāfinansē iztrūkstošā daļa. Tagad mēs gaidām 10. janvāri, kad atkal tiksimies Ministru kabinetā. Kopumā reģionālā reforma mūs ir pamatīgi iegāzusi,” norūpējusies skolas direktore.

Nesakārtots jautājums

Apkures pakalpojumu segšanai vidusskolai nepieciešami Ls 24 474, elektroenerģijas – Ls 5487, iekārtu remontam un tehnisko apkopei – Ls 1626. Lai segtu šīs izmaksas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lūdza valdību no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt skolai 31 587 latus, taču lūgums tika noraidīts.

Lai segtu visus tēriņus un izdevumus, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skolai mācību gadam piešķīrusi 130 tūkstošus latu, bet ar to nepietiekot, apgalvo skolas direktore. “Ja piešķirs vēl 32 tūkstošus, tad šim gadam pietiks, bet nākamajam gadam ar 130 tūkstošiem atkal būs par maz,” stāsta F. Ģēvele.

Sapnis par attīstību

Citām Latvijā esošām līdzvērtīgām skolām, kas atrodas Izglītības ministrijas pakļautībā, tiek piešķirti par 60 tūkstošiem vairāk, skaidro direktore. “Šī gada laikā piedzīvojām arī elektrības sadārdzinājumu un PVN palielinājumu, un 130 tūkstoši ir nepietiekami līdzekļi, lai skola varētu eksistēt, veiksmīgi darboties un īstenot profesionālās izglītības programmas. Ir nepieciešams arī tehniskais personāls, kas regulāri veic tehnikas apkopi. Vajadzīgi arī materiāli, ar kuriem īstenot praktiskās mācības. Pašreizējā situācijā mēs pat nevaram domāt par attīstību, kaut vai inventāra un novecojušu datortehnoloģiju nomaiņu,” situācijas nopietnību atklāj F. Ģēvele.

Bez konkurētspējīga atalgojuma

Šogad skolas uzturēšanas izdevumiem IZM piešķīrusi 130 tūkstošus latu, taču uz vienu audzēkni tā saņēmusi par 136,72 latiem mazāk nekā IZM profesionālās izglītības iestādes. Valsts skopo līdzekļu dēļ cieš arī skolotāji. “Šobrīd mums ir piešķirti 42 lati uz vienu audzēkni mēnesī, bet vispārizglītojošām skolām mēnesī ir tie ir 56,54 lati. Uz vienu audzēkni starpība ir Ls 14,” skolotāja stāta. Viņa skaidro, ka pie šādiem finanšu līdzekļiem profesionālam darbmācības meistaram skolotājam iznāk trūcīga minimālā alga.

Pašvaldības balsts

Skolas finansēšanā iespēju robežās iesaistās arī pašvaldība. Mālpils novada Domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs skaidro – ja to nedara valsts, tas jādara pašvaldībai. Tomēr novada mērs ir neizpratnē, par ko mālpilieši tā būtu nogrēkojušies, ka no saviem ierobežotajiem finanšu līdzekļiem par nodokļu maksātāju algu būtu jāuztur valsts iniciatīvas rezultātā radīta izglītības iestāde. “Skolā mācās bērni no visas Latvijas, un tā nebija pašvaldības iniciatīva šo skolu dibināt. Pēc novadu reformas pašvaldība bija spiesta pārņemt izglītības iestādi, kas pilda valsts, nevis pašvaldības funkcijas,” paskaidro A. Lielmežs un cer, ka tuvākajā laikā situācija tiks atrisināta.

Līdz 2000. gadam skola bija Zemkopības ministrijas padotības iestāde, vēlāk – līdz 2009. gada 1. jūlijam, kad tika pabeigta administratīvi teritoriālā reforma, – Rīgas rajona padomes iestāde, savukārt pašlaik skola ir Mālpils novada pašvaldības iestāde.