Drukāt šo lapu
18.01.2017 18:15

Uzlabos Ķekavas novada skolu vidi

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Linda Zaķe: Mūs interesē procesi, kas nodrošina mācību norisi, piemēram, vai ir pietiekams skolu finansējums no pašvaldības budžeta, kā notiek cilvēkresursu un stratēģiskā plānošana. Linda Zaķe: Mūs interesē procesi, kas nodrošina mācību norisi, piemēram, vai ir pietiekams skolu finansējums no pašvaldības budžeta, kā notiek cilvēkresursu un stratēģiskā plānošana. Einārs Binders

Ķekavas novada pašvaldība pirmā Latvijā gatavojas savās izglītības iestādēs ieviest vienotas kvalitātes vadības sistēmu. Projekta mērķis, sakārtojot skolu vidi, ir panākt, lai novada izglītības iestādes strādātu kvalitatīvāk un līdz ar to uzlabotos mācību process un apmierinātāki būtu gan skolēni, gan viņu vecāki.

Ķekavas novada pašvaldības Izglītības daļas speciāliste Linda Zaķe "Rīgas un Apriņķa Avīzei" pastāstīja, ka, lai novada skolās – Ķekavas vidusskolā, Baložu vidusskolā, Daugmales pamatskolā un Pļavniekkalna sākumskolā – būtu iespējams ieviest vienoto kvalitātes vadības sistēmu, pašvaldības speciālisti 2016. gada martā Eiropas Savienības skolu izglītības programmai "Erasmus+" iesniedza projektu, kas tika apstiprināts, un tā īstenošanai tika piešķirti 124 680 eiro.

L. Zaķe skaidroja, ka līdz šim kvalitātes uzlabošanas modeļi visbiežāk izmantoti uzņēmējdarbības jomā, ieviešot dažādus kvalitātes standartus, tāpat ir bijuši arī augstskolās un atsevišķās profesionālajās skolās, bet par šāda kvalitātes vadības modeļa izmantošanu vispārizglītojošo skolu sistēmā Latvijā vēl nav dzirdēts. Līdz ar to Ķekavas novads šajā jomā būs tāds kā celmlauzis Latvijā.

Lai panāktu iestādes vai uzņēmuma, bet Ķekavas novada gadījumā – skolu, kvalitātes vadības uzlabošanos, iesākumā, anketējot skolas vadību, skolotājus un apkalpojošo personālu, kā arī skolēnus un viņu vecākus, tiks izvērtētas mācību iestādes stiprās un vājās puses.

Uzmanība tiks pievērsta arī nosacījumiem, kas saistīti ar skolu finansēšanu, budžeta un stratēģisko plānošanu, cilvēkresursu vadību, tam, kāds ir izglītības iestāžu mācību tehniskais aprīkojums, kā tiek vērtēta informācijas aprite starp novada domi, iedzīvotājiem un skolu, kā arī starp skolas vadību un skolotājiem, kāda ir darba organizācija katrā mācību iestādē. Kad rezultāti būs apkopoti, varēs spriest, kādus procesus iespējams optimizēt, bet kādi ir jāstiprina, izmantojot cilvēku vai finanšu resursus.

Salīdzinājumam L. Zaķe minēja piemēru no ģimenes par bērnu nogādāšanu uz skolu un vecāku nokļūšanu uz darbu. "Tas ir viens no ģimenes ikdienas procesiem, un, ja mēs konstatējam, ka ceļā uz darbu pavadītais laiks ir pārāk ilgs, mēs sākam analizēt, kāpēc, kādi tam ir iemesli un kā šo problēmu var risināt.

Tāpat arī būs skolu gadījumā – vērtēsim, kādas norises skolās darbojas kvalitatīvi, bet kur varam vēl uzlabot, lai visām pusēm – gan pedagogiem, gan vecākiem un bērniem – būtu prieks strādāt un mācīties skolā un viņi skolas darbu labi novērtētu."

L. Zaķe uzsvēra, ka projekts skars skolas darba un vides organizāciju, bet ne mācību procesu – pedagoģisko daļu, ar ko nodarbojas izglītības kvalitātes dienests un kura pārziņā ir mācību iestāžu un izglītības programmu akreditēšana.

Ķekavas novada pašvaldības projekta partneri ir Bordesholmas pašvaldība Vācijā un Raseiņu pašvaldība un ģimnāzijā Lietuvā. Vēl projektā neformālo izglītības jomu pārstāv Ķekavas novada Sporta aģentūra. Galvenais koordinators ir Ķekavas novada pašvaldība. Par to, kā notiks praktiskā darbība, ieviešot vienoto kvalitātes sistēmu novada skolās, ar projekta partneriem paredzēts pārrunāt seminārā, kas no 6. līdz 10. februārim notiks Ķekavā.

Lai sāktos ikdienas darbs pie projekta īstenošanas, nesen tika parakstīts līgums ar Valsts izglītības attīstības aģentūru. Tāpat pastāvīgi notiek sazināšanās ar projekta partneriem, kuri savu pašvaldību skolās veic izglītības stipro un vājo pušu izvērtēšanu. Mājasdarba rezultāti tiks prezentēti minētajā konferencē.

"Tad redzēsim, kas mums ir kopīgs, kas atšķirīgs, un meklēsim sev noderīgo, jo izglītības tradīcijas un vēsturiskā pieredze mūsu valstīs, jo īpaši Vācijā, ir atšķirīga. Taču būs svarīgi saredzēt kopīgās līnijas skolu darba organizēšanā," sacīja L. Zaķe.