Pirmie starp līdzīgiem

Tā nominācijā "Augstākie rezultāti Valsts centralizētajos eksāmenos 2015./2016. mācību gadā" par labāko tika atzīta Mārupes vidusskola. Savukārt nominācijās "Augstākie sasniegumi Valsts izglītības satura centra olimpiādēs 2015./2016. mācību gadā" labākā pamatizglītības grupā bija Zaķumuižas pamatskola, bet vidusskolu grupā – Mārupes vidusskola.

Diploms par augstākajiem sasniegumiem alternatīvajās mācību priekšmetu olimpiādē pamatskolu grupā tika pasniegts Zaķumuižas pamatskolai, bet vidusskolu grupā – Saulkrastu vidusskolai.

Būtisks skolas sasniegums ir tās audzēkņu piedalīšanās olimpiādēs valstī un pasaulē, par ko tiek pasniegta balva "Pegazs". Tā šoreiz tika Mārupes vidusskolas skolotājam Modrim Šāvējam par Mārupes vidusskolas 11. klases audzēkņa Ginta Ernesta Baudas sagatavošanu dalībai Pasaules fizikas olimpiādē.

Nominācijā "Augstākie sasniegumi zinātniski pētniecisko darbu konkursā" tika apbalvota Baldones vidusskola, bet nominācijā "Izcilākie sasniegumi interešu izglītības skatēs" – Saulkrastu vidusskola.

Vērtējot Pierīgas pirmsskolas izglītības iestādes, nominācijā par inovatīvas pieredzes popularizēšanu tika uzsvērts Inčukalna PII "Minka" kolektīva darbs.

Izcilākie sasniegumi Pierīgas skolu sporta sacensībās pamatskolu grupā pagājušajā mācību gadā ir bijuši Jaunmārupes pamatskolai, bet vidusskolu grupā – Ādažu vidusskolai.

Pašvaldības pirmsskolas pedagogiem maksās vairāk, nekā noteikusi valsts

Kā konferences dalībniekiem pavēstīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītājas vietniece Ilze Priževoite, jūlijā LIZDA izsūtīja vēstuli visām pašvaldībām ar lūgumu rast iespēju palielināt pirmsskolas skolotāju darba algas likmi līdz 620 eiro par 40 darba stundām nedēļā jau no 2016. gada 1. septembra.

Līdz 22. augustam atbildes saņemtas no 86, to skaitā arī vairākām Pierīgas, pašvaldībām. Prasītos 620 eiro paredzējusi maksāt Inčukalna un Krimuldas novada pašvaldības. Pārējās pašvaldības, kuras atbildējušas uz LIZDA vēstuli, gatavas maksāt vairāk. Piemēram, Ropažu novada pašvaldība – 800 eiro par likmi, Mārupes, Jūrmalas un Siguldas pašvaldības – 680 eiro, Baldones novada pašvaldība – no 650 līdz 689 eiro, bet Babītes novada pašvaldība – 850 eiro.

Lielākās algas par vienu slodzi būs Ķekavas novadā, kur likme būs no 709 līdz 933 eiro. Ropažu novadā tie būs 800 eiro, bet vislielākais atalgojums būs Carnikavas novada bērnudārzos. Tur pašvaldība par pirmsskolas skolotāju vienu darba slodzi jeb 40 stundām nedēļā maksās no 800 līdz 1006 eiro.

Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica portālam "Apriņķis.lv" paskaidroja, ka jau piecus gadus viņu bērnudārzu pedagogi saņēma 774 eiro par likmi jeb par 30 stundām nedēļā, un strādāja 1,3 slodzes, kā rezultātā jau visus šos gadus saņēma tos pašus nu par vienu slodzi solītos 800 līdz 1006 eiro. Tagad šo pašu naudu bērnudārza audzinātājas saņems par 40 stundu darbu. Līdz ar to pašvaldībai praktiski nekādi papildus izdevumi saistībā ar izglītības reformu nerodas, taču audzinātājām būs jāstrādā ilgākas stundas.

Tām audzinātājām, kuras līdz šim strādāja vienu slodzi, alga palielināsies par apmēram 25 eiro, tikai slodze nu jau būs jāsamazina uz 0,8. Kā skaidroja Jurēvica, Carnikavas novadā arī līdz šim auklītes saņēma vairāk nekā citos novados audzinātājas, proti, 560 eiro.

Taču ir arī pašvaldības, kuras vēl tikai plāno lemt par šo jautājumu turpmākajās domes sēdēs.

Jāpiebilst, ka pedagogu algu noteikumus valdība apstiprināja šāgada 5. jūlijā un tie paredz pedagogu atalgojuma paaugstināšanu līdz 680 eiro par likmi. Tajos arī iestrādāta iespēja pašvaldībām pirmsskolas pedagogiem maksāt tikai 560 eiro atalgojumu, nevis 620 eiro, ja tām nav iespēju maksāt pilnu atalgojumu.

No darba skolā attur nesamērīgi zems atalgojums un atbildības slogs

Kā ik gadu Pierīgas izglītības iestāžu administrācijas un arodbiedrību pārstāvju konferences laikā tiek rīkota paneļdiskusija. Pērn tika runāts par to, kā skolā iegūtās zināšanas un prasmes tuvināt reālajai dzīvei, šogad – par pedagoga izaugsmes, karjeras iespējām un profesionālās darbības izvērtēšanu. Diskusiju vadīja Allažu pamatskolas direktore Sandra Tukiša.

Šāds diskusijas temats izvēlēts tāpēc, ka Ministru kabinets pirms diviem gadiem izdeva pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas kārtības noteikumus, kuros bija paredzēts, ka pedagogam, kuram kvalitātes pakāpe līdz 2016. gada 31. maijam piešķirta, un pedagogam, kuram kvalitātes pakāpes apliecības derīguma termiņš beidzas laikposmā no 2016. gada 31. maija līdz 2018. gada 31. augustam, ir tiesības pieteikties pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai ne agrāk kā 2018. gada 1. septembrī.

Noteikumos piebilsts, ka līdz 2018. gada 31. augustam iesniegtie pedagogu iesniegumi netiks izskatīti. Ja šis nosacījums netiks atcelts, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība sola vērsties Satversmes tiesā.

Taču pati pedagogu novērtēšanas sistēma rada jautājumus un patiesībā ir saistīta ar skolotāja profesijas prestižu sabiedrībā. Tas rūp arī pašiem skolotājiem un pirmsskolas iestāžu pedagogiem.

Kā uzsvēra diskusijas dalībnieki, ierastākais pedagoga novērtēšanas kritērijs ir audzēkņu rezultāti mācību olimpiādēs, taču tas ietver arī skolotāja paša priekšstatus par to, ko viņš dara, kā redz savu nākotni, piemēram, karjeras izaugsmi.

Runātāji minēja, ka problēmas ar skolotāju pašnovērtējumu sākas ar studiju izvēli. Kā diskusijas laikā sacīja Inčukalna pamatskolas direktors Kaspars Kiris, kurš līdztekus saistīts ar informātikas skolotāju sagatavošanu augstskolā, – ja studijas sāk astoņi cilvēki, beidz tikai trīs un divi no tiem nonāk skolā. No darba skolā attur nesamērīgi zems atalgojums un atbildības slogs

Tāpat tika uzsvērts, ka tad, ja skolotājs neplāno kļūt, piemēram, par skolas direktoru, tradicionāli karjera vairāk saistīta ar sevis pilnveidošanu. Taču arī šeit ir problēmas, jo ne vienmēr atbilstoši darba stāžam vai profesionālās kvalifikācijas pakāpei pieaug pedagoga atalgojums. Ķēdes nākamais posms, kā bilda Inčukalna pirmsskolas iestādes "Minka" vadītāja Indra Podziņa, ir jautājums, kā noturēt darbā talantīgus pedagogus, kurus "apzeltīt varētu". Pieredze liecinot, ka tas bieži neizdodas.

Neapšaubot to, ka skolotāji ir jāvērtē un jāsagaida arī viņu pašnovērtējums, Mārupes vidusskolas direktors Jānis Lagzdkalns diskusijas izskaņā piebilda, ka jārēķinās – pašlaik izglītības sistēma pārāk politizēta, bet vislabākais būtu, ja tiktu radīta iespēja saprast, kāda tā būs pēc trim vai vēl labāk – pieciem gadiem. Tad arī būtu vieglāk izvērtēt pedagogu darbu.