"Mums ir apnicis dzīvot ar Kultūras ministrijas jau vairākus gadus atvēlēto "legalizēto" ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību algu 290 eiro apmērā," bija sacīts LMIIA aicinājumā uz piketu pie Ministru kabineta ēkas Rīgā. Turklāt arī jaunais pedagogu algu modelis nekādus uzlabojumus mūzikas skolu skolotājiem nesola.

Kā novēroja "Apriņķis.lv", piketā bija pulcējušies apmēram 100 mūzikas un mākslas skolas skolotāju. Viņu vidū ar plakātu "Jo labāka izglītība, jo mazāka alga" rokās stāvēja arī Ulbrokas mūzikas un mākslas skolas klavierskolotāja, koncertmeistare Inga Sarkane. "Sākumā pie Ministru kabineta ēkas policistu bija vairāk nekā piketētāju, tāpēc jutāmies ļoti droši," vēlāk sarunā atklāja I. Sarkane.

Viņasprāt, valsts noteiktais algas lielums mūzikas skolas pedagogam ir neatbilstošs padarītajam darbam un kvalitātei. "Ja mūs neatbalstītu vietējā pašvaldība, skolu, visticamākais, nāktos slēgt. Turklāt mūzikas skolas pedagogi ir ļoti kvalificēti. Es pati mūziku sāku mācīties no sešu gadu vecuma un, lai iegūtu divus maģistra grādus, kopumā augstskolā esmu mācījusies deviņus gadus."

I. Sarkane bilda, ka varot saprast izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska lielo aizņemtību un, zinot to, ka kultūras ministre Dace Melbārde piketa dienā bijusi komandējumā ārzemēs, tāpēc neviens aprunāties ar piketētājiem no valdības nama nav iznācis. "Taču mūs redzēja tie, kas brauca garām autobusos un trolejbusos, mūs parādīja pāris televīzijas kanālu ziņu raidījumos, un šie cilvēki varbūt aizdomājās, ka valstij vajadzētu vairāk atbalstīt arī mūzikas pedagogus," viņa uzsvēra.

"Diemžēl laiks kopš brīža, kad tika izsludināts pikets, līdz pašam piketam bija ļoti īss. Turklāt šajā laikā daudzās skolās ir mūzikas eksāmeni, izlaidumu koncerti un sākušās arī skolēnu nometnes," sacīja vairāku Pierīgas mūzikas un mākslas skolu pārstāvji, aizbildinoties kāpēc paši otrdien nav bijuši pie Ministru kabineta ēkas Rīgā. Taču visi aptaujātie bija solidāri ar piketētājiem, jo skaidrs, ka bez lielāka valsts atbalsta saglabāt mūzikas un mākslas skolas būs grūti, bet tas savukārt negatīvi atsauksies uz Latvijas kultūru un mūzikas nozari.

"Uzskatām, ka ir jāsaglabā vienota izglītības sistēma un jāizveido vienots visu pedagogu darba samaksas modelis, līdz ar to nav pieļaujama pedagogu diskriminācija atkarībā no tā, kādas ministrijas pakļautības skolā viņi strādā. Tāpēc lūdzam izveidot pedagogu darba samaksas vienotu modeli visiem Latvijas pedagoģiskiem darbiniekiem, nodrošinot valsts finansējumu visiem pedagogiem neatkarīgi no viņu pakļautības vai piederības," teikts LMIIA paziņojumā.

"Pagaidām gan ir tikai sapratne, bet nav pozitīvu risinājumu," portālam "Apriņķis.lv" sacīja LMIIA priekšsēdētājs Aivars Broks.