Drukāt šo lapu
31.08.2015 13:56

Ar pilsētas pieredzi uz Inčukalnu

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Kaspars Kiris: Pirmais darba gads Inčukalna pamatskolas direktora amatā būs tāds kā iepazīšanās laiks gan ar skolu, gan direktora darba specifiku. Kaspars Kiris: Pirmais darba gads Inčukalna pamatskolas direktora amatā būs tāds kā iepazīšanās laiks gan ar skolu, gan direktora darba specifiku. Einārs Binders

"Jaunā skolas direktora amata ieņemšana man nenozīmē pārcelšanos no pilsētas uz laukiem. Tieši otrādi – pēdējos sešus gadus esmu braucis uz darbu Rīgā no Vangažiem, bet tagad dzīvoju pavisam tuvu Inčukalnam, un darbs būs tepat blakām," teic jaunais Inčukalna pamatskolas direktors Kaspars Kiris.

Inčukalnietis atrod darbu Inčukalnā

Kad tika izsludināts konkurss uz Inčukalna pamatskolas direktora vakanci, viņš pieteicies, un komisija nolēmusi dot viņam iespēju ieņemt šo amatu.

"Tagad manā pārziņā būs skola ar solīdu vēsturi, pedagogu un tehnisko darbinieku kolektīvu un apmēram 200 pamatskolas skolēnu," stāsta K. Kiris, piebilstot, ka iepriekš 12 gadus nostrādājis Rīgas Amatniecības vidusskolā gan kā pedagogs, gan veicis metodisko darbu, bet pēdējā laikā bijis arī struktūrvienības vadītājs. "Tā nu ir iznācis, ka 13. darba gads ir atnācis ar lielākām pārmaiņām," secina jaunais Inčukalna pamatskolas direktors.

Runājot par saviem dzīves un darba principiem, K. Kiris teic, ka, viņaprāt, jāciena tradīcijas, bet vienmēr jāskatās arī uz priekšu un jāseko jaunākajām tendencēm izglītībā, gan izsverot, vai tas, kas šobrīd tiek uzdots par pašu labāko, tiešām tāds ir.

Vaicāts, ko direktors domā par teicienu "jauna slota tīri slauka", K. Kiris uzsver, ka jau dažas labas pārmaiņas skolā ir notikušas. "Tā kā bija labs laiks, esam pielabojuši skolas nama fasādi un paveikuši citus praktiskus darbiņus, kas, ar svaigu skatienu vērojot, noteikti pirms jaunā mācību gada bija paveicami."

Galvenais būt jaunam savā prātā

"Jau esmu izpētījis, ka apmēram puse Inčukalna pamatskolas beidzēju pēc 9. klases izvēlas turpināt izglītību vidusskolā, otra puse iet mācīties kādu profesiju. Mūsu uzdevums ir iedot viņiem pietiekami vispusīgu izglītību, lai skolēnu nākotnes izvēle nebūtu nejaušība.

Protams, ka esmu dzirdējis strīdamies par to, vai skola veicina vai nokauj skolēnu interesi būt radošiem. Man šķiet, ka runājam par to, ka tas viss, kā, šķiet, mums skolā pietrūkst, patiesībā tomēr ir. Un nav tā, ka skola bērnus tikai garlaikotu un nokautu iedzimto zinātkāri. Ja kādam no tiem, kas tā runā, savulaik sēdēt klasē ir bijis garlaicīgi, tad tā nav mūsdienu skolas vaina. Protams, daudz kas ir atkarīgs no skolotāja personības un metodēm, ar kādām viņš māca savu priekšmetu, spējot iedvesmot skolēnus mācīties.

Ja ir runa par pedagogu vecumu, tad es savā dzīvē esmu sastapis 85 gadus vecus skolotājus ar mirdzošām acīm. Arī man pašam skolā fiziku pasniedza jau gados cienījams skolotājs, un viņa vadītās stundas bija fantastiskas. Tātad – vecums nav šķērslis, galvenais, lai pedagogs būtu jauns savā prātā. Ar to es gribu sacīt, ka cilvēka vecums šobrīd sabiedrībā vispār ir ļoti relatīvs jēdziens. Jā, ir gadījumi, kad skolotājs netiek līdzi straujajam dzīves ritmam, bet lielākā daļa pedagogu ar ilgāku darba stāžu parasti pat apsteidz jaunos skolotājus, jo viņiem ir arī ievērojama dzīves pieredze, kāda jaunajiem skolotājiem vēl jāuzkrāj."

K. Kiris piebilst, ka arī pats, lai nekļūtu tikai par administratoru, fakultatīvi – pa vienai stundai nedēļā – Inčukalna pamatskolas bērniem mācīšot datoru projektēšanu un datoru grafikas pamatus. Braukšot arī uz Rīgu, Latvijas Universitātē mācīt programmēšanas pamatus topošajiem informātikas skolotājiem, jo galvaspilsēta jau tepat blakus vien ir.