Tā intervijā aģentūrai LETA pauda demogrāfs Ilmārs Mežs. Viņš pozitīvi vērtē 2012. gadā tapušo demogrāfijas ultimātu un dēvē to par "taisnīguma uzvaru", tomēr uzskata, ka panākts uzlabojums tikai par 10 % no tā, kas Latvijai ir jāsasniedz, lai varētu drošāk justies par savu nākotni. Demogrāfs uzskata, ka tagad ir jācīnās par pārējiem 90 %, lai Latvija sasniegtu vismaz Igaunijas līmeni. "Mēģināšu stimulēt jauna demogrāfijas ultimāta tapšanu, jo bez tā diemžēl Latvijas demogrāfijas politikā uzlabojumu laikam nebūs," skeptiski noskaņots bija I. Mežs.

Tomēr, viņa ieskatā, ne tikai jauns demogrāfijas ultimāts varētu uzlabot situāciju. I. Mežs aicina Latvijas iedzīvotājus aktīvi "bikstīt" politiķus, prasot pozitīvus uzlabojumus demogrāfijas politikā, piemēram, sūtot vēstules ministrijām vai izmantojot tikšanās reizes, kad ministri dodas izbraukumos.

Demogrāfs izveidojis arī darāmo darbu sarakstu, kura augšgalā ir bērnudārzu rindu likvidācija. "Pieejami bērnudārzi ir tikpat svarīgi kā pieejama medicīna vai izglītība," viņš saka, piebilstot, ka gaidīšanas rinda var būt, bet noteikti ne ilgāka par sešiem mēnešiem.

Tāpat steidzami jāmazina ģimeņu ar bērniem nabadzības risks, norāda demogrāfs. To varētu panākt, dubultojot neapliekamo minimumu ģimenēm, kurās aug vairāki bērni. "Protams, nevajag iekrist pārmērībās. Šo atbalstu vajadzētu nodrošināt tikai ģimenēm, kurās tiešām algas ir nelielas, bet maksimālajam māmiņalgu apjomam nevajadzētu pārsniegt 1000 vai 1500 latus mēnesī," viņš rosina.

Lai gan pērn panāktā demogrāfijas vienošanās paredz, ka bērna kopšanas pabalstu jau no 2014. gada sākuma jāceļ no 100 uz 140 latiem, I. Mežs domā, ka tuvākajos gados, ja ne nākamgad, tad, vēlākais, aiznākamgad minimālo atbalsta apjomu jaunajām māmiņām būtu jāpielīdzina vismaz minimālajai algai. "Būtu pareizi, ja jaunā māmiņa saņemtu vismaz šādu minimālu iztiku brīdī, kad viņa tiešām reāli kā pilna laika darbā rūpējas par savu jaundzimušo zīdaini," norāda demogrāfs.

Viņam padomā ir arī citas idejas ģimeņu atbalstam, piemēram, brīvpusdienu nodrošināšana Latvijas skolās visām klasēm. Pēc I. Meža aprēķiniem, tas Latvijai varētu prasīt vienu miljonu latu gadā uz katru klasi. Šādu pieeju praktizējot arī somi, lai gan 90 % vecāku bez grūtībām varētu samaksāt par bērnu ēdināšanu. Brīvpusdienas visām klasēm ir arī Igaunijā. "Šis atbalsts būtu daudz nozīmīgāks nekā pašreizējie astoņi lati mēnesī vecāku pabalstā," domā I. Mežs.

Demogrāfs ir pārliecināts, ka arī nākamā gada sākumā Latvijas ģimenes gaida pozitīvas pārmaiņas. "Cerība ir, un tā ir balstīta pieredzē, ka pagājušajā gadā īstenojās demogrāfijas ultimāts, prasot nekavējošu rīcību demogrāfijas veicināšanā, kas nostrādāja. Es ļoti ceru, ka kas līdzīgs atkārtosies arī šogad. Ja tas uzlabo situāciju, tas ir tā vērts, bet labāk gan būtu, ja pati Labklājības ministrija gada laikā sagatavotu priekšlikumus situācijas uzlabošanai. Es arī esmu optimists un ceru, ka neviens politiķis nav no akmens, vēl jo vairāk Latvijas politikā nē," saka I. Mežs.