Reinis Zobens strādā par projektu vadītāju Ķekavas novada kultūras aģentūrā, kuras pārziņā ir četri kultūras nami, četras bibliotēkas, muzejs un informācijas centrs.
Krīzes mācība
R. Zobens spēju veiksmīgi piesaistīt līdzekļus atklājis krīzes dēļ. Viņa amatu var noturēt par sausiņa nodarbošanos, taču Reiņa hobijs ir orientēšanās un aktīvā atpūta. Reinis, kurš pēc izglītības ir politologs, iepriekš karjerā bijis saistīts ar pārdošanas vadīšanu un, pirms nokļuvis kultūras aģentūrā, darbojies starptautiskā parādu piedzīšanas pakalpojumu kompānijā. Sākoties krīzei, izvērtējis iespējas, ar ko vēlētos nodarboties turpmāk. 2010. gadā nodibinājis biedrību “Piedzīvojumu parks” un ieguvis pirmo pieredzi projektu rakstīšanā un līdzekļu piesaistīšanā labām idejām. Tā Reinim izdevies piesaistīt naudu, lai izveidotu publisku orientēšanās poligonu, kas aptver Baložu un Katlakalna apkārtni, kur izvietoti 30 stacionārie kontrolpunkti. Tāpat izdevies iegūt līdzekļus, lai izveidotu laivu nomu bijušajā laivu kooperatīvā Valdlaučos. Neviens no šiem projektiem gan nav bizness, piebilst Reinis. Orientēšanās entuziastiem par poligona izmantošanu jāmaksā nav, bet par laivu nomu Reinis prasa vien simbolisku samaksu, lai varētu norēķināties par garāžas īri.
Naudīga veiksme
Reiņa darbavietā pie sienas ir tāfele, kurā uzskaitīti projekti, kuros, pateicoties Reinim, startējusi kultūras aģentūra. Saraksts nav īss, zem tā pavilkta svītra, un rezultāts ir iespaidīgs – piedaloties dažādās Eiropas Savienības un citās programmās, izdevies piesaistīt vairāk nekā 87 000 eiro kultūras dzīvei Ķekavā. Iegūtie papildu līdzekļi kultūrai nav gluži piliens jūrā. Kultūras aģentūras gada budžets pērn bija aptuveni 700 000 latu, no kura lauvas tiesu veido atalgojums kultūras iestāžu darbiniekiem. R. Zobens smej, ka viņš ir viens no tiem darbiniekiem, kas sevi pilnībā atpelna.
Kultūras aģentūrā Reinis sāka strādāt 2011. gada februārī, tāpēc kā jauns darbinieks centies sevi labi pierādīt un jaunos pienākumus uztvēris kā izaicinājumu. “Varbūt tā vienkārši bija veiksme,” prāto R. Zobens.
Pirms Reiņa gan nevienam citam Ķekavā nav izdevies piesaistīt tik dāsnu finansējumu kultūrai, līdz ar to netērējot pašvaldības līdzekļus. Programmu ir daudz un bieži var pamanīt ko tādu, kas varētu šķist noderīgi iedzīvotājiem, saka R. Zobens. Viņam visnoderīgākais ieguvums šķiet pārvietojama āra skatuve, ko izdevies iegādāties, pateicoties Eiropas Savienības līdzekļu lauku attīstībai piesaistīšanai. Tagad katrs amatierkolektīvs vai biedrība Ķekavas novadā saviem pasākumiem var izmantot īstu skatuvi, turklāt bez maksas. Eiropas nauda saņemta arī starptautiskā festivāla “Via Ķekava” organizēšanai. Pērn notikušas un arī šogad iecerētas jauniešu apmaiņas programmas. Pateicoties piesaistītajiem līdzekļiem, šogad Ķekavā viesojušies Turcijas, Rumānijas un Ungārijas jaunieši.
Valdlauči bez kultūras
“Baložos, Katlakalnā, Daugmalē – katrā novada nostūrī ir vajadzīga vieta kultūras dzīvei,” saka R. Zobens un piebilst, ka nepelnīti aizmirsti ir Valdlauči, kur nav nevienas kultūras iestādes, nav bibliotēkas vai sabiedriskā centra. Reinim, kurš pats dzīvo Valdlaučos, visbiežāk nācies saskarties ar atrunu, ka Valdlauči jau tikpat kā Rīgā. Tādēļ viena no Reiņa iecerēm jaunajā gadā ir piesaistīt līdzekļus kādam kultūras projektam Valdlaučos. Viņš ir tētis Gunai Emīlijai (6) un Līvai (8).
Kā uz riņķi, Reinis raksturo ikdienu darbā, – projektu pieteikumu sagatavošana, rezultātu gaidīšana. Viņš bilst, ka neizbēgamas ir arī sliktas vēstis, kad finansējumu iegūt neizdodas, jo projektu ticis noraidīts. Taču tad ir iespēja pieslīpēt trūkumus un startēt atkal. Kad diktofons ir izslēgts, Reinis atrunājas, ka nācies pierast pie “Gada lepnuma” titula, jo viņš neuzskata, ka paveicis kaut ko īpašu, bet “vienkārši darījis savu darbu”.