Drukāt šo lapu
14.08.2017 07:43

Latvijai ir potenciāls kļūt par Rietumvalstu izgāztuvi

Autors  Imants Vīksne, analītiskās žurnālistikas darbnīca “6K”
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Uzņēmuma “Eco Baltia Vide” šķirošanas un kraušanas laukumi ir pierādījums tam, ka iedzīvotāju šķirotie atkritumi nonāk līdz pārstrādei. Iegūst vide, iegūst bizness. Diemžēl tie ir tikai 10 % no kopējā Latvijā radīto atkritumu daudzuma. Pārējos 90 % krauj kaudzēs, apdraudot vidi un, kā rāda Jūrmalas piemērs, arī cilvēku veselību. Un, it kā ar pašu radīto nepietiktu, arī importē. Uzņēmuma “Eco Baltia Vide” šķirošanas un kraušanas laukumi ir pierādījums tam, ka iedzīvotāju šķirotie atkritumi nonāk līdz pārstrādei. Iegūst vide, iegūst bizness. Diemžēl tie ir tikai 10 % no kopējā Latvijā radīto atkritumu daudzuma. Pārējos 90 % krauj kaudzēs, apdraudot vidi un, kā rāda Jūrmalas piemērs, arī cilvēku veselību. Un, it kā ar pašu radīto nepietiktu, arī importē. Harijs Daina Liepiņš

Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmā nepieciešamas radikālas izmaiņas. No 2030. gada Eiropas Savienības valstīs tikai 5 % atkritumu drīkstēs noglabāt, un tas faktiski ir tik daudz, cik paliek pāri pēc nepārstrādājamu atkritumu sadedzināšanas. Mēs lielāko daļu atkritumu kraujam kaudzēs poligonos, šķirot nemācāmies, atkritumu dedzinātavas mums nav.

Un, pat ja kāds investors ieguldītu dedzinātavas būvē 100 miljonus eiro, pie pašreizējās likumdošanas tikai principiāli zaļie tur nodotu atkritumus. Latvijas krūmi ir nesalīdzināmi pieejamāki un lētāki. To apliecināja gadījums ar zviedru izgāztuvi, kas tika pārvesta pāri jūrai uz Jūrmalu un tur aizdedzināta.

Lai gan Latvija nespēj tikt galā pati ar saviem atkritumiem, ik gadu mūsu valstī tiek ievests simtiem tūkstošu tonnu importa atkritumu, turklāt – arī bīstamo. Tas tādēļ, ka Eiropas Savienības robežās šīm plūsmām nav nozīmīgu ierobežojumu, bet Latvijā atbrīvoties no atkritumiem var ļoti lēti. Zviedri, briti, vācieši dzen uz Latviju atkritumu kravas, jo dabas resursu nodoklis pie mums ir mazāks un pat legāli nodot atkritumus ir daudzkārt lētāk.

Manipulē ar kravu kodiem

Pēc tam, kad daļēji izdega Jūrmalas izgāztuve, teritorija tika sakopta par valsts naudu. Darbus veica atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums "Clean R", kura valdes loceklis Guntars Levics par milzīgo kvantumu uz Latviju atgādāto plastmasas atkritumu spriež: "Vai nu kāds ar to labi nopelnīja, vai arī smagi pārrēķinājās."

Bet nepārrēķinājās vis! Citiem Latvijas pārstrādātājiem tieši šie it kā otrreizējai pārstrādei sagatavotie materiāli piedāvāti jau pirms trim gadiem. Tostarp "Eco Baltia" grupas uzņēmumiem. "Eco Baltia Vide" direktors Jānis Aizbalts stāsta, ka patiesībā tie bija nešķiroti atkritumi. No tāda apjoma uzņēmums atteicies. Tik daudz atkritumu septiņi uzņēmuma apkalpotie novadi saražo gada laikā! Kad neviens gribētājs tā arī neatradās, šie 20 000 tonnu atkritumu tika izmētāti pa kaktiem Sējas novadā, Jelgavā, Olainē, bet lielākais apjoms – Jūrmalā.

Kāpēc neviena uzraugošā institūcija to nepamanīja? Aizbaltam ir versija: "Legāli strādājot, mūsu peļņa ir 5–7 %. Šis ir kapeiku bizness. Bet tie zviedri samaksāja kaut kādai kaktu firmai pusmiljonu, un tā ir tīrā peļņa. Lūk, tas ir bizness ar lielām naudām! Pietiek i administratīvajai komisijai, i vides inspektoriem."

Šī shēma atklāj prāvu robu atkritumu saimniecības regulējumā. Neviena institūcija nepārbauda, ar kādiem kodiem kravas tiek ievestas, neviena institūcija nepārbauda, vai šie kodi atbilst kravas patiesajam saturam. Tāpēc atkritumi tiek uzdoti par otrreiz pārstrādājamiem materiāliem un vesti uz Latviju. Tie pat neparādās oficiālajā statistikā, kas atkritumus oficiāli importējošiem uzņēmumiem jāsniedz katru gadu.

Un arī te iespējamas manipulācijas: uzņēmumu var likvidēt, var pārrakstīt kravu uz citu uzņēmumu. Ir 15 mēneši, kuru laikā to kaut kur noglabāt. Līdz ar to patiesie ievesto kravu apjomi ir daudz lielāki. Jānis Aizbalts uzsver, ka Jūrmalas gadījums ir indikators. Aplama atkritumu apsaimniekošana Latvijā nu jau sāk ietekmēt cilvēkus.

Mendeļejeva imports

Kā liecina oficiālā statistika, importēta tiek vai visa Mendeļejeva tabula, kaut gan atbilstošu pārstrādes rūpnīcu un jaudu mums nav. Visdažādākie metāli, organiskās un neorganiskās vielas ar bīstamiem piemaisījumiem, iesaiņojumi, ko nepārstrādājam, plašā spektrā arī bīstamie atkritumi: šķīdinātāji, skābes, laboratoriju darba pārpalikumi. Pilns saraksts atrodams, nobēdzināts dziļi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā internetā.

Oficiāli 2015. gadā Latvijā ievestas 1738 tonnas bīstamo atkritumu un 324 114 tonnas parasto. Taču tādi gadījumi kā Jūrmalā statistikā neparādās. Citās Eiropas valstīs kārtība ir tāda, ka ievest var tikai tos atkritumus, kurus iespējams pārstrādāt. Un ir melnais saraksts ar vielām un lietām, ko ievest nedrīkst. Latvijas robežas ir pilnībā vaļā.

Dramatizēts, taču patiesībai atbilstošs ir Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina paziņojums, ka Latvija kļūst par Eiropas bagāto valstu izgāztuvi: "Mums ir jāaizliedz ievest mūsu valstī atkritumus pārstrādei vai arī tas jādara stingrā uzraudzībā!"

Starpība – 25 vai 150 eiro

To, ka regulējumā ir problēmas, atzīst arī Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere: "Mums atkritumu ievešanas sistēmā nav noslēgti iespējamie apkārtceļi." Kravas pavaddokumentos ierakstot "kurināmais materiāls" vai "otrreizēji pārstrādāti atkritumi", valstī ievest var jebko.

Jā, vides eksperti zina, ka otrreizēji pārstrādājama ir tikai šķirota plastmasa, viņi spēj atšķirt, piemēram, polietilēnu no polistirola vai polipropilēna. Robežsargs un muitnieks to nespēj. Un uz tā arī balstās šā biznesa shēma. Ja runa būtu par vienu divām tonnām šādi ieblēdītu atkritumu Latvijā, nebūtu liela bēda, bet tie ir tūkstoši tonnu.

Jūrmalas gadījumā atkritumi tika aizdedzināti ļaunprātīgi. Taču haotiski izmētātas nešķirotu atkritumu kaudzes var arī pašaizdegties. Tajās izdalās metāna gāze, kas ir sprādzienbīstama. Pulverveida atkritumi berzes rezultātā elektrizējas. Tātad šis puslegālais imports rada gan vides piesārņojuma, gan ugunsbīstamības riskus.

Šengenas līgums aizliedz noglabāt atkritumus citā valstī, taču atļauj tos pārstrādāt. "Un britiem un ir vienalga, kas ar šiem atkritumiem notiek tālāk – viņi ir samaksājuši, iekrāvuši kuģī." No viņu redzes viedokļa, izdevīgums ir acīm redzams – pie sevis viņi maksātu 150 eiro par tonnu, kaktu firmai Latvijā viņi samaksā 25 eiro. Līgums ir, un lieta darīta. "Ja tas netiks apturēts, mēs patiešām kļūsim par atkritumu zemi," secina Rūta Bendere.

Ņemot vērā vājo uzraudzību, pat grūti pateikt, kas Latvijai ir lielāka problēma – ievestie vai pašu radītie un neapsaimniekotie atkritumi. Pietiek atvērt sludinājumu portālu "ss.lv", lai ieraudzītu desmitiem aizdomīgu piedāvājumu apsaimniekot atkritumus, – bez firmu nosaukumiem, bez jebkādām norādēm, kur šie atkritumi tiks likti pēc aizvešanas. Bildēs – apskretušas, piekrautas mašīnas bez jebkādām piederības zīmēm. Lūk, viens tāds:

"Izvedam visu. zvaniet mums. visa Riga Un Rajons 24/7
Kapec mes?/Pasizgazejs var iebraukt ieks ebkura seta. ,
/Letak neka pasutit konteineri.
/Mes pasi visu iekravesiem
/Jums nevajag maksat par izkrausanu, To izdaris PaSizgaZejs pats. (tapec pie Mums bus viss labaka cena)".

Varbūt mežā kaudzē, varbūt uz kāda staignāka ceļa izgāzīs – labākajā gadījumā. Primitīvs bizness. Tikmēr citās Eiropas valstīs atkritumu apsaimniekošanas nozare ir komplicēts un saprātīgs mehānisms – no vides un cilvēka sadzīvošanas viedokļa.

Un tā dara Vācijā

Analītiskās žurnālistikas darbnīca "6K" jūlijā apmeklēja Vāciju, izmantojot kompānijas "MUEG" uzaicinājumu iepazīties ar tās īstenotajiem vides sanācijas projektiem un atkritumu pārstrādes rūpnīcām. Vācieši pārstrādā faktiski visu: sadzīves atkritumus, bīstamos atkritumus, būvgružus – visu! Jo apglabāt atkritumus, kā tas pieņemts pie mums, ir aizliegts.

Turklāt viņi no tā gūst taustāmu labumu. Uzņēmuma vadītājs Ulfs Leistikovs neslēpj: "Mēs saņemam naudu par atkritumu pieņemšanu un saņemam naudu, kad pēc pārstrādes to pārdodam būvfirmām. Tas ir labs bizness!" Viņi pat iemanījušies atsevišķi pārstrādāt ģipškartona plāksnes, pilnībā atgūstot ģipsi un atdalot papīru, ko var otrreizēji izmantot.

Daļa atkritumu tiek sadedzināta, taču arī tas notiek gudri. "MUEG" māteskompānija "Remondis" atkritumu dedzinātavu uzbūvēja Štāsfurtē līdzās sodas ražotnei. Tādējādi elektrība un tvaiks, ko iegūst, sadedzinot 380 000 tonnas atkritumu gadā, tiek lietderīgi izmantoti. Lielisks sadarbības piemērs starp savstarpēji nesaistītiem uzņēmumiem. Un pārsteidzoša ir tīrība, kas valda šajās un citās ar atkritumu biznesu saistītajās rūpnīcās.

Lai izpildītu Eiropas Savienības prasību par pāreju uz bezatkritumu politiku, arī Latvijā būs nepieciešama sava atkritumu dedzinātava, atzīst "Eco Baltia Vide" vadītājs Jānis Aizbalts. Taču rentabla dedzinātavas darbība iespējama tikai ar nosacījumu, ka importa shēmošana un atkritumu izgāšana mežā nav nedz izdevīga, nedz atļauta, ar nosacījumu, ka sabiedrība sāk šķirot atkritumus.

Pēc Jūrmalas ugunsgrēka analītiskās žurnālistikas darbnīca "6K" uzdeva vairākus jautājumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai: kāpēc Latvijai jāimportē atkritumi, ja netiekam galā ar pašu radītajiem? Vai šāda uzņēmējdarbība ir savietojama ar vides aizsardzības mērķiem? Vai atkritumu importu arī turpmāk iecerēts veicināt?

Ģenerālā atbilde: importu veicināt nav plānots, taču pašlaik notiekošie atkritumu pārvadājumi atbilst normatīvo aktu prasībām. Tātad atliek secināt, ka normatīvie akti jāmaina.


Publikācijas pirmavots: "Diena"