Drukāt šo lapu
26.09.2016 16:31

Pirmdien Eiropas valodu diena: mums vairāk jārunā latviski

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Lai gan grāmatas lasa mazāk, taču kopumā cilvēki lasa vairāk. Grāmatu un avīžu lasīšanas vietā tiek lasīti blogi, čati, e-vēstules un īsziņas tālrunī un datorā, un šos tekstus neietekmē nedz cenzūra, nedz redaktori un korektori. Lai gan grāmatas lasa mazāk, taču kopumā cilvēki lasa vairāk. Grāmatu un avīžu lasīšanas vietā tiek lasīti blogi, čati, e-vēstules un īsziņas tālrunī un datorā, un šos tekstus neietekmē nedz cenzūra, nedz redaktori un korektori. pixabay.com

Kā jau katru gadu, arī šogad 26. septembrī – Eiropas valodu dienā – tiek cildināta Eiropas valodu daudzveidība. Latvijā jau visu septembri notikuši un līdz pat oktobra sākumam risināsies latviešu un citām Eiropas valodām veltīti pasākumi.

Runāts arī par to, ka latviešu valoda ir dzīva, un neatkarīgi no tā, ko domā valodnieki, ikdienā skan tādi vārdi kā super, reāli, tops, čats, meils, saits, fans, močīt, kruts, fufelis, koļīt, besīt, rubīt, tusiņš, gruzīt, davai, da jebkas, links.


Latviešu valodu neprot desmitā daļa mūsu valsts iedzīvotāju

Lai gan izplatības ziņā latviešu valoda ne tuvu nevar sacensties ar ķīniešu, hindi, arābu, krievu, angļu vai spāņu valodu, tomēr tā ir 200 pasaules lielāko valodu skaitā, jo latviski runā aptuveni divi miljoni cilvēku visā pasaulē. Turklāt tikai 6,8% pasaules valodu runā vairāk nekā miljons cilvēku. Latviešu valoda ir arī viena no 24 Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Saskaņā ar Latviešu valodas aģentūras pētnieku teikto, pērn Latvijā latviešu valodu par dzimto atzina 61,6% jeb 1 223 000 valsts iedzīvotāju. Krievu valodu par dzimto nosauca 27,6% iedzīvotāju. Salīdzinot šos skaitļus ar situāciju 2010. gadā, latviešu valodas lietotāju skaits ir audzis par 2,2%, bet krievu valodas lietotāju skaits samazinājies par 1,8%. Te gan jāņem vērā, ka ļoti bieži krievu valodu par dzimto valodu norāda Latvijā dzīvojošie ukraiņi, baltkrievi, poļi un citām tautībām piederoši cilvēki.

Pētnieki norāda, ka Latvijā dzīvo 160 dažādu tautību piederīgie, bet Latvijā runāto valodu ir vēl vairāk. Tajā pašā laikā skolā var apgūt no 10 līdz 15 svešvalodu, taču vispopulārākās, protams, ir angļu, vācu un krievu valoda.

Kādā valodā vaicā, tādā saņem atbildi

Kā atzīst valodnieki, nevajadzētu domāt, ka ikviens mūsu valsts iedzīvotājs runās latviski. Tam ir dažādi iemesli, kas raksturo attieksmi pret valsts valodu.

Lielākā daļa latviešu uzskata, ka cittautieši necenšas runāt latviski, jo ir slinki un nevēlas valodu mācīties, un tikai neliels skaits domā, ka nekādu īpašu grūtību nav, ja neņem vērā pietiekami sarežģīto latviešu valodas gramatiku un garumzīmju lietošanu rakstot.

Tikmēr cittautieši noliedz, ka latviešu valodas apgūšana sagādātu īpašas grūtības, un daļa pat īpaši uzsver, ka Latvija ir valsts, kurā viņi dzīvo un valodas apguve ir pašsaprotama. Tiesa, bez grūtībām, ko sagādā gramatika, daudzi uzskaita citus iemeslus, kas neļauj runāt latviski, to skaitā prakses trūkumu, psiholoģisko barjeru, savu vecumu un pat to, ka viņi tikuši slikti mācīti. Tas gan vairāk attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem, jo no tiem cittautiešiem, kuri savas latviešu valodas zināšanas uzskata par labām, daudzi tās ieguvuši skolā, lai gan daļai "skola" bijusi saziņa uz ielas un veikalā, draugu pulkā vai darba kolektīvā.

Taču ir kāda cita problēma, kas Latvijā atvieglo dzīvi tiem, kuri neprot latviešu valodu. Piemēram, ja veikalā, jautājums tiek uzdots krieviski, tikai trešdaļā gadījumu atbilde tiks sniegta latviski, pārējās divās trešdaļās gadījumu cilvēks, kam adresēts jautājums, labprāt atbildēs krievu valodā. Sarežģītāk ir valsts iestādēs, kur vairāk nekā pusē gadījumu atbildi krievu valodā saņemt būs grūti, taču latviešu valodas neprasme nekad nav bijis iemesls, lai tiktu saņemts atteikums pakalpojumam.

Toties pēdējos gados situācija ir uzlabojusies ar latviešu valodas lietošanu ikdienā. Ja uz latviešu valodā uzdotu jautājumu valsts iestādēs 96% gadījumu atbilde tikusi sniegta valsts valodā, tad sadzīves pakalpojumu vietās – 85% gadījumu.

Ikdienā runājiet latviski!

Cita starpā, krievvalodīgie nenoliedz, ka vairāk lietotu latviešu valodu, ja paši latvieši nepārietu uz viņu valodu, piemēram, dzirdot kādas nepilnības izrunā.

Ko darīt šādā situācijā? Valodnieki uzskata, ka vislabākais būtu atteikties no dažiem mītiem: latviešiem viņi iesaka atteikties no atrunas, ka vienīgais veids, kā uzlabot savas runas prasmes jeb "patrenēties runāt citās valodās", ir sazināties ar cittautiešiem viņu dzimtajā valodā, īpaši tad, ja redzams, ka cittautieši paši vēlas runāt latviski.

Norakstāms būtu arī pieņēmums, ka bērnībā jāmācās tikai dzimtajā valodā un tikai tad, kad tā perfekti apgūta, jāsāk mācīties citas valodas. Valodu apguve jāsāk jau skolas vecumā.

No kurienes latviešu valodā ienāk jauni vārdi

Valodnieks Andrejs Veisbergs stāsta, ka latviešu valoda attīstās un tajā, galvenokārt ar tulkojumiem, ienāk jauni vārdi. Divas trešdaļas visu latviešu valodā iznākošo grāmatu ir tulkotas no angļu valodas. Latviešu valodā ienāk vārdi gan no tehnoloģiju jomas, gan Briseles ierēdņu valodas, gan vārdi, ko lieto tautieši Īrijā. Datorsaziņas valoda jau ir ieguvusi apzīmējumu – kentaurvaloda.

Atsaucoties uz izcilo latviešu valodnieku Mīlenbaha un Endzelīna rakstīto ievadu viņu 1907. gadā izdotajai gramatikas grāmatai, kurā minēts, ka "latviešu valodas avots plūst visā savā dzidrumā tagad vairs tikai vecajā paaudzē, kas vēl nav padevusies ne grāmatnieku un avīžnieku, ne svešu valodu iespaidam", A. Veisbergs uzskata, ka turēties pretī visam jaunajam, kas ienāk valodā, nav iespējams, jo laiks tāpat visu saliek pa vietām.

Tā, piemēram, latviešiem vairs nepatīk savulaik ierastais "kompjūters", bet tā vietā labprāt tiek lietots "dators". Un kurš gan šobrīd brīnās par tādiem vārdiem kā proči, kompis, bomzis, topiņš, rullēt, tīnis, fīča, tusiņš, naglāks, policis, veikot, snovot, daivot, čatot.

Vai tā būs vienmēr? Latviešu valoda taču ir dzīvelīga!