Treknajos gados ģimene paņēma hipotekāro kredītu. Tolaik Aivaram piederēja privātfirma, arī viņa sievai Inesei bija labi apmaksāts darbs. Firma bankrotēja, Inesei tika samazināta alga, tāpēc kredītus ģimene vairs nomaksāt nevarēja, nācās pamest dzīvokli un pārcelties pie Ineses mātes. Tur Aivars, Inese un viņu pusaugu meita bija spiesti dzīvot vienā istabā, Aivaram sākās vajāšanas mānija, viņam šķita, ka par parādiem nonāks cietumā. Vīrietis baidījās iziet uz ielas, neatbildēja uz tālruņa zvaniem, baiļojās no soļiem kāpnēs, līdz kādu dienu meita atrada tēti pakārušos.

RAA ik nedēļu sazinās ar Pierīgas dzimtsarakstu nodaļām un un ik pa laikam uzzina, ka atkal kāds cilvēks brieduma gados rēķinus ar dzīvi noslēdzis, kredītu nastas spiests.

Netiek apkopota statistika par to, cik cilvēku Latvijā izdarījuši pašnāvību nenomaksājamu kredītu dēļ, bet tādu nav mazums. "Šie dati netiek publiskoti, taču Iekšlietu ministrijas darbinieki mums ir stāstījuši, ka policija, ierodoties notikuma vietā, nereti atrod nevis pašnāvnieka pēdējo vēstuli, bet gan kredītlīgumu vai tukšu maku," stāsta Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš.Viņš kā risinājumu piedāvā maksātnespējas procesu. "Tiesa, visi to nevarēs iziet, taču lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tas būs pa spēkam. Mums ir otrs lojālākais maksātnespējas likums aiz Apvienotās Karalistes," teic J. Āboliņš. Taču dzīves līmeņa ziņā Latvija krietni atpaliek no šīs valsts.

Parādnieku skaits aizvien aug
Pērn, saskaņā ar Latvijas Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, Pierīgā 26,6% ģimeņu naudas trūkuma dēļ nevarēja segt komunālo pakalpojumu rēķinus, nomaksāt kredītus vai īres maksu, 2010. gadā šādas problēmas bija 23,6% ģimeņu, 2009. gadā – 16,9%, bet 2008. gadā – 8,3%.

2010. gadā tīša paškaitējuma rezultātā bojā gājuši 436 cilvēki (visbiežāk vecumā no 35 līdz 49 gadiem). Savukārt pērn uzskaitītas 413 pašnāvības. Nav apkopota statistika, cik no šiem cilvēkiem nāvē devušies kredītu spiesti un cik – citu iemeslu dēļ. Pašnāvības (vecuma grupā no 15 līdz 64 gadiem) ieņem piekto vietu starp visiem mirstības cēloņiem. Vīriešiem mirstība no pašnāvībām (36,2 uz 100 000 iedzīvotājiem) ir līdz septiņām reizēm biežāka nekā sievietēm (5,1 uz 100 000 iedzīvotājiem).

Psihologu pašnāvnieki neapmeklē
"Jau četrus gadus man ir psihologa privātprakse, un ne reizi pie manis pēc palīdzības nav vērsies cilvēks, kuru māc depresija kredītu dēļ. Daudz ļaunuma nodarījis mīts, ka cilvēks, kas runā par pašnāvību, nekad to neizdara. Ir cilvēki, kas tikai runā, bet ir tādi, kas vēl sauc pēc palīdzības, tas ir aicinājums ieklausīties un pasniegt roku, taču apkārtējo vienaldzīgās un vieglprātīgās attieksmes rezultātā cilvēks tomēr var izdarīt solīto," skaidro psiholoģe Vita Apsīte. Viņa uzskata, ka pašnāvība ir neticība saviem spēkiem, nākotnei un nespēja paskatīties uz dzīvi no filozofiskā viedokļa.

Jautāta, kāpēc vīrieši biežāk izdara pašnāvības, psiholoģe paskaidro, ka vīrieši izvēlas tādus pašnāvības veidus (pakāršanās, lēcieni no augstuma u. c.), kas samazina neizdošanās iespējas, savukārt sievietes biežāk izvēlas pārdozēt medikamentus, pārgriezt vēnas, un tad vēl ir cerība uz izglābšanu, turklāt "tai, kas dzemdējusi, ir izteiktāks pašsaglabāšanās instinkts, lielāka atbildība savu bērnu priekšā," teic V. Apsīte. Viņa aicina būt iejūtīgākiem citam pret citu un, ievērojot tuva cilvēka pastāvīgo nomāktību, nenorakstīt to uz slikta garastāvokļa rēķina. Depresija nereti ir pašnāvības priekšvēstnese.