Veselības ministrija pamato, ka spermas un olšūnu imports Latvijai nepieciešams, jo valstī trūkst dzimumšūnu donoru. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, saistībā ar nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju, neauglība ir nopietna medicīniska un sociāla problēma. Attīstītu valstu pieredze rāda, ka neauglīgi ir vidēji 6-10 % pāru, Eiropā vidēji 8-10 % pāru. Latvijā vidēji gadā tiek veiktas 1100 ārpusķermeņa apaugļošanas procedūras un mākslīgās apaugļošanas rezultātā katru gadu dzimst apmēram 200-300 bērnu.

Kā liecina informācija no ārstniecības iestādēm, pērn 143 pāri ir izvēlējušies par dzimumšūnu donoru trešo personu. Medicīniskās apaugļošanas pakalpojumu sniedzēji norādījuši, ka, veicot neauglības ārstēšanu, arvien biežāk nākas sastapties ar gadījumiem, kad pāriem nepieciešamas donoru dzimumšūnas. Šādos gadījumos neauglības ārstēšanas klīnikām jānodrošina piemērots dzimumšūnu donors, kas brīvprātīgi piekritis ziedot savas dzimumšūnas.

Mediķi uzsver, ka Latvijā trūkst dzimumšūnu donoru, jo atsaucība ir ļoti zema. Klīnikas "EGV" ārsts ārsts Māris Arājs atklāj, ka klīnikai pašreiz ir vien pieci donori, lai gan pieprasījums ir ievērojami lielāks. "Sieviete vēlas, lai spermas donors ir līdzīgs viņas partnerim un arī bērniņš būtu līdzīgs saviem vecākiem, taču mums nav iespēju piedāvāt izvēlēties, jo donoru skaits ir niecīgs," saka mediķis.

Donoru skaitu arī ierobežo fakts, ka vienu donoru drīkst izmantot ne vairāk kā trīs bērnu radīšanai. "Šādas likuma normas pamatojums ir nepieciešamība samazināt neapzināta incesta risku, kas var rasties, satiekoties personām, kas dzimušas no viena dzimumšūnu donora," norādīts likumprojekta anotācijā.

Pēc ārsta domām, zemā atsaucība saistīta gan ar faktu, ka par dzimumšūnu donoru var kļūt brīvprātīgi bez atlīdzības, kā arī ar informācijas trūkumu. Vienlaikus viņš uzsver, ka reklamēt un aicināt ziedot dzimumšūnas likums liedz.

Saeimas deputāte Inga Bite (Reformu partija) ir pārsteigta par šo aizliegumu un ir pārliecināta – pirms atļaut importēt dzimumšūnas, jāveic visi iekšējie pasākumi, lai vairotu dzimumšūnu donoru atsaucību. "Nav izsmeltas visas iespējas Latvijā, tādēļ nav jāsteidzas ar dzimumšūnu importa ieviešanu," uzskata deputāte, kura balsojusi pret šādas ieceres ietveršanu likumā.

Viņa atgādina, ka regulāri cilvēki tiek aicināti ziedot asinis, taču nav dzirdēts par aicinājumu ziedot dzimumšūnas, tādēļ, iespējams, liela daļa potenciālo donoru pat nezina par šādu nepieciešamību un iespēju.

Dakteris Māris Arājs stāsta, ka dzimumšūnu donora procedūra ir visai sarežģīta. Vispirms jāpārbauda veselības stāvoklis, tad jāizmeklē dzimumšūnas, tās pusgadu tiek turētas sasaldētas, un tad ir jāveic atkārtotas analīzes. Mēdzot būt, ka donors sākotnējo materiālu nodod, bet uz atkārtotām pārbaudēm neierodas.

Runājot par donoru skaita palielināšanas nepieciešamību, M. Arājs min, ka, piemēram, ierodas pāris no Skandināvijas un vēlas, lai donors ir gaišiem matiem un zilām acīm, vai arī tiek meklēts, piemēram, aziātiska izskata donors. "Ja mums būtu iespējas ievest dzimumšūnas no citām Eiropas Savienības valstīm, mēs varētu piedāvāt atbilstošu donoru, bet tagad mums nākas sievietei atteikt," norāda mediķis, tādējādi ļaujot noprast, ka dzimumšūnu imports nepieciešams nevis Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, bet gan mākslīgās apaugļošanas pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā ārvalstu personām.

"Tā ir vienas nozares klaja lobēšana un atbalstīšana," uzskata Ģimenes ekoloģijas institūta pārstāve, vecmāte Anna Suhanova. Pēc viņas domām, tā vietā, lai meklētu neauglības cēloņus un izmantotu dabīgās apaugļošanas veicināšanas pasākumus, pāriem, kuriem ir problēmas ar bērniņa ieņemšanu, tiek piedāvāta mākslīgā apaugļošana. "Tā ir hroniskas saslimšana, kuru mēģina ārstēt ar akūtām metodēm," mākslīgās apaugļošanas popularitātes pieaugumu raksturo mediķe, norādot, ka cilvēkiem nav informācijas par neauglību, tās iemesliem, ārstēšanas iespējām, tādēļ arī viņi izvēlas mākslīgo apaugļošanu, kas ir labs bizness šajā jomā strādājošiem mediķiem.

Arī Saeimas deputāte Inga Bite uzskata, ka vispirms ir jāizpēta, kādēļ pāriem nepieciešamas donoru dzimumšūnas, jāizvērtē neauglības ārstēšanas iespējas ar citām metodēm, taču šādi pasākumi Latvijā nav veikti.

"Atļaujot dzimumšūnu importu, ietekme var būt daudz dziļāka, nekā mēs varam iedomāties. Mēs zinām, cik vecs ir donors un no kuras valsts viņš nāk, bet neko nezinām par viņa mentalitāti. Mēs daudz runājam par gēniem, bet šādos gadījumos emocionālie gēni būs pilnīgi nezināmi," norāda Saeimas deputāte.

Pēc viņas domām, dzimumšūnu importa atļauja tiek iestrādāta likumā, neizvērtējot iespējamos riskus un neapzinoties sekas nākotnē, ar ko būtu jāsāk, pirms šādas normas iekļaušanas piedāvāšanas.

Līdz 10. janvārim ir iespējams iesniegt priekšlikumus grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. I. Bite iesniegusi priekšlikumu šo normu likumā neietvert. Tā kā likuma grozījumi paredz arī citus labojumus, kas saistīti ar nepieciešamību to saskaņot ar Civillikumu, deputāte ir pārliecināta, ka šo neizpētīto un riskanto normu deputāti likumā neiestrādās, bet sākotnējais atbalsts tā virzīšanai saistīts ar nepieciešamību sakārtot juridiskos jautājumus saskaņā ar Civillikumu. Par šo likumu pirmajā lasījumā balsoja 64 deputāti, pret bija pieci, bet trīs atturējās.

Iepriekš:
Anna Suhanova: "NaProTehnoloģijas palīdz atjaunot auglību, lai varētu ieņemt bērniņu"
Neauglīgas sievietes baidās saskarties ar neizpratni un nosodījumu sabiedrībā
Par nedzimuša bērna tiesību aizsardzību
Bioētika: Cik tālu mēs drīkstam iet?
Mākslīgā apaugļošana – šķirsts vai tornis?