Divas enerģijas un entuziasma pilnas meitenes Asnate un Anda dara visu, lai popularizētu Saulkrastu vārdu, nestu to ārpus novada robežām, tajā pašā laikā padarot interesantāku un bagātāku vietējo kultūras dzīvi.

Andas Gailītes un Asnates Grēves sākotnējā noruna bijusi darboties tik ilgi, kamēr pašas no tā gūs prieku un gandarījumu. "Ja vairs nejūtamies labi par to, ko darām, tad tam nav jēgas," saka Asnate un piebilst, ka šovasar apvienībai apritēšot trīs gadi.

Saulkrasti nav tikai pludmale un vasara

Savu darbību meitenes sāka, gatavojot dažādus suvenīrus, saistītus ar Saulkrastu un jūras tematiku, bet pašlaik vairāk laika un uzmanības velta pasākumu un aktivitāšu organizēšanai.

Anda un Asnate strādā trijos virzienos – gatavo suvenīrus, organizē "Saulkrastu stāstus" un radošās darbnīcas. Papildus tam rīko arī vecmeitu, bērnu ballītes un kāzas.

"Saulkrastu stāsti" ir ekskursiju programma Andas stāstu pavadījumā. "Esmu iepazinusi Saulkrastu vēsturi un no tās ceļu ārā interesantākās lietas, kuras pastāstīt citiem. Ir izveidota stāstu programma, atrastas senās bildes, kurās redzami vecie zvejnieki ar lielajiem lašiem, tas, kā izskatījās Oskars, kas bija zvejnieka dēla prototips. Gribam pastāstīt, ka Saulkrasti nav tikai pludmale un vasara, bet tam visam ir arī savs bekgraunds. Esam kā vietējie gidi," saka Anda.

Viņa pārliecinājusies, ka stāsti ir interesanti gan vietējiem, gan tūristiem. Saulkrastos iebraucējiem netiek piedāvātas īpašas izklaides programmas. "Tik, cik pabraukt ar laivām vai ar zirgiem pajāt. Kultūras programmu nav. Bet otrs ir tas, ka mums arī nav pārāk daudz ko rādīt. Skaistās būves, kas senos laikos šeit bija, kara laikā tika nopostītas, bet vismaz stāsti ir saglabājušies. Cerams, ka nākotnē pie mums brauks vairāk tūristu un mēs varēsim attīstīties."

Azartā krīt arī tēti un mammas

Radošajās darbnīcās vairāk iesaistās Asnate – pagājušajā gadā piekrišana esot bijusi liela, jo vasara bijusi lietaina. Radošajiem darbiem pamatā tiek izmantoti piejūras dabas materiāli – koki, čiekuri, akmeņi, gliemežvāki. "Izmantojam to, kas pašiem dots no dabas," saka Anda. Interesanti, ka radošo darbnīcu azartā nereti iekrīt arī vecāki, kuri uz nodarbībām atveduši savas atvases. "Ne tikai mammas, bet arī tēti aizraujas," smejas meitenes.

Par to, kā radusies ideja darināt Saulkrastiem raksturīgus suvenīrus, stāsta Anda: "Sākumā paņēmām dažādas Saulkrastiem raksturīgas lietas un sakombinējām kopā, kā mums pašām patika. Ņēmām krāsas – zilu, zaļu, baltu, strīpaino jūrnieka motīvu. Rotājumos izmantojam pērles, nevis dzintarus, jo senatnē Pēterupē bijušas atrodamas pērles. Puķu ornaments apzīmē vēstījumu – uzziedi Saulkrastos. Jo šeit ir viss, kas cilvēkam var likt labi justies, atplaukt un uzziedēt – svaigs gaiss, saule, jūra, miers. Kombinējot lietas, kas, mūsuprāt, raksturo Saulkrastus, veidojam dažādus suvenīrus – pludmales somas, segas, cepures, glāzes un alus kausus," stāsta Anda. Asnate piebilst, ka sākotnēja ideja bijusi popularizēt gaumīgu jūras baudīšanu. "Nevis paņemt veco palagu un iet uz pludmali, bet iet ar savu īpašo pludmales somu un segu, lai radītu noskaņu."

Anda uzsver, ka Saulkrastiem piestāvot nesteidzīga noskaņas un mirkļa baudīšana ar piknika groziem vakarā saulrieta laikā, kā to darot cilvēki Francijā un Austrālijā. "Gribējās parādīt, kā pludmali baudīt elegantāk un dažādāk. Viens iet pie jūras spēlēt bumbu, kāds cits – sauļoties, bet vēl kāds – kopā ar bērniem atpūsties vai iziet vakarā vientulīgā pastaigā. Līdz ar to arī pludmales aksesuāri mums tapa dažādi – ir mugursomas, kas piemērotas aktīvākām nodarbēm, somas bērniem un sievietēm, kā arī cepures jūras stilā."

Pavilkt citus līdzi

Sākotnēji meitenes komandā bijušas trīs. Kolēģe Elīna Odiņa izdomājusi grafisko dizainu logotipam – Katrīnai uz riteņa, kas tagad kļuvis par Saulkrastu atpazīstamības zīmi. Asnates māsa Marta nākusi palīgā, kad abas vairs netikušas galā ar darbiem, – fotografējusi un veidojusi afišas.

"Tas, kāpēc mēs ar visu šo nodarbojamies, ir pozitīvas emocijas, ko varam gūt no procesa. Pirmkārt, mēs gribam pastāstīt par Saulkrastiem, dodot savu pienesumu, otrkārt, mums tas ļoti patīk. Esmu atklājusi, ka, darot kaut ko radošu, es piepildu savu dvēseli. Protams, nopelnīt ar to pagaidām nevar, tāpēc tas vairāk ir hobija līmenī. Mans vīrs, kurš ir finansists, teica: "Šis nav bizness, kur ņemt kredītu, bet, ja izdodas atrast īpašo rakursu, tad var domāt. Patlaban mēs nedomājam par lieliem ieguldījumiem, bet gribam uzturēt ideju kā tādu un aizraut līdzi citus. Lielākais gandarījums par triju gadu laikā padarīto ir pēctecība, kas redzama. Mēs redzam, ka Saulkrasti mainās un veidojas savs tēls," sajūtas atklāj Anda.

Meitenes atceras, ka sākumā, kad taisījušas suvenīrus, tādas bijušas vienīgās. "Aizgājām uz Tūrisma informācijas centru un teicām: "Kāpēc nevaram kā Ventspils? Tur viss notiek. Pašiem ir savs vārds un savi suvenīri. Gita [Tūrisma informācijas centra vadītāja] man pēc tam sacīja, ka bijusi šokā – atnāk te viena dulla un tā paziņo. Bet tagad, sekojot mūsu piemēram, savus suvenīrus veido jau vairāki vietējie," stāsta Anda.

Pašiem savs velobrauciens

Asnate papildina, ka savu unikālo suvenīru veidošana nav vienīgā joma, kurā meitenes bijušas celmlauži. Šogad Saulkrastos otro gadu notika velobrauciens, kuru pirms diviem gadiem pašas nolēmušas organizēt. "Kāpēc mēs Saulkrastos nevaram ar riteņiem izlaist kā Rīgā tvīda braucienā? Ņemot vērā, ka Saulkrastu simbolā attēlota Katrīna uz divriteņa, mums pašiem ir savs velosipēdu muzejs un velokustība kļūst arvien populārāka, kāpēc ne?

Sākumā, kad gājām uz domi runāt par savu ideju, nekādu lielo atbalstu neguvām, bet beigās taču ieradās 150 cilvēku. Šogad velobrauciens jau bija kā sezonas atklāšanas pasākums ar domes atbalstu un foršu ballīti vakarā. Lai gan bija lietaina diena, sapulcējās aptuveni 200 dalībnieku. Labām idejām ne vienmēr vajag daudz naudas. Un aiziet," gandarīta par paveikto, saka Anda.

*No angļu val. – piejūras sajūtas

Andas darinātie koka cilvēciņi no auduma un jūras izskalotiem kociņiem.