Drukāt šo lapu
10.01.2015 17:25

Inita Straupe: "Baltu rotas – no mūsu rokām jūsējās"

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)
”Mūsu rotas vienmēr ir nesušas līdzi stāstus – gan arheoloģiskus, gan vēsturnieku rakstītus, gan mūsu pašu radītus savās iedvesmas kolekcijās,” saka rotkaļi Inita un Vitauts Straupes. ”Mūsu rotas vienmēr ir nesušas līdzi stāstus – gan arheoloģiskus, gan vēsturnieku rakstītus, gan mūsu pašu radītus savās iedvesmas kolekcijās,” saka rotkaļi Inita un Vitauts Straupes. No personīgā arhīva

"Mūsu darba pamatā ir seno baltu tautu rotu bagātības, kas pārsteidz ar savu formu, rakstiem un stāstu," stāsta rotu māksliniece Inita Straupe.

"Šo unikālo vēstījumu mēs gribam nodot tālāk, tāpēc izgatavojam gan precīzas seno rotu kopijas, gan moderna dizaina rotaslietas ar senajām baltu zīmēm un simboliem, kā arī dabas motīvu iedvesmotas rotas."

Sarunas gaitā atklājas, ka pazīstamo rotkaļu Initas un Vitauta Straupju izveidotajā ģimenes uzņēmumā "Baltu rotas", kas atrodas Siguldā, arvien aktīvāk iesaistās arī citi ģimenes locekļi un draugi, kopā jau 16 darbinieki. Sapnis kļuvis par realitāti. Pašlaik uzņēmumam ir divi veikali Latvijā, un rotas ceļo arī pie pircējiem daudzos veikaliņos visā pasaulē.

Sapnis kļuva par realitāti

"2014. gads uzņēmumam bija ļoti nozīmīgs – atzīmēta 20 gadu pastāvēšanas gadadiena, izveidota jauna darbnīca," sarunu sākot, teic rotu māksliniece Inita Straupe.

"Lai gan uzņēmuma darinātās rotas iecienījuši arī ārvalstu viesi, vislielākais gandarījums un motivācija jauniem darbiem ir tieši vietējo pircēju atzinība. Ir jauki apzināties, ka mūsu rotas nav tikai suvenīrs – ka latvieši tajās sajūt kaut ko savu, ka tās vienlaikus ir mūsdienīgas un valkājamas ne tikai pie tautastērpa, bet kā papildinājums gan ikdienas tērpam, gan vakarkleitām, uzvalkiem... Tāpēc mēs sasaistām seno ar mūsdienīgo, kombinējam jūrmalas akmeņus ar dārgakmeņiem. Ir gods, ka mūsu rotas izvēlas arī par dāvanu, reprezentējot Latviju starptautiskos pasākumos.

2014. gadā realizējām ideju par jaunu darbnīcu. Tas kļuva iespējams, pateicoties mūsu vecākās meitas Ievas uzņēmībai, ļoti labam saimniekam, kurš mums ne tikai izīrēja telpas, bet arī pārbūvēja tās atbilstoši darbnīcas vajadzībām, kā arī jauniešu, kuri pie mums strādā, līdzdalībai. Tagad mums ir gaiša un plaša darbnīca. Tajā ir pietiekami daudz logu, pietiekami daudz gaismas un svaiga gaisa, jo ir ierīkota nopietna, rotkaļu darba specifikai atbilstoša ventilācijas sistēma. Jaunajās telpās valda brīva, iedvesmojoša un radoša gaisotne.

Dienas gaitā pie mums valda mierīgs darba ritms, bet atslodzes brīžos visi kopā pie lielā galda ēdam pusdienas, iedzeram kafiju vai tēju. Tas ir atelpas brīdis, kad pārspriežam arī aktualitātes, lai pēc tam atgrieztos katrs pie sava darba.

Atklājot telpas, ar prieku sagaidījām cilvēkus, kas mums visvairāk palīdzējuši un atbalstījuši uzņēmumu tā vairāk nekā 20 gadu pastāvēšanas laikā. Rudenī mums bija gods uzņemt ciemos Siguldas novada domes delegāciju. Valsts svētkos saņēmām apbalvojumu kā ātrāk augošais ražošanas uzņēmums mazo un vidējo uzņēmumu grupā Siguldas novadā."

Rotas tumsas un gaismas mijas laikam

"Jaunajā darbnīcā turpinām izgatavot jau izstrādātās rotu sērijas un strādājam pie jauniem darbiem. Viena no gadu mijas laika mīļākajām tēmām man ir kaza un vilks, kas simbolizē tumsas un gaismas maiņu. Šogad radīju jaunas rotas šai kolekcijai. "Kaza un Vilks" ir ļoti sena saulgriežu laika latviešu rotaļa, kas man ir tuva jau no brīža, kad meita bija maza un vedu viņu uz folkloras nodarbībām. Gada nogalē tumsas jeb melnais tēls ķer gaismu jeb balto tēlu. Ziemassvētkos tas mainās – baltais jeb gaisma atkal gūst virsroku un pieņemas spēkā.

Pirmā šīs sērijas rota – kulons, kurā tumsas pavēlnieks vilks ķer gaismas simbolu kazu, – ir oriģinālas baltu rotas – kaklariņķa – daļas kopija no 3. gadsimta, kas atrasta Liepājas apkaimē. Pēc tam šo tēmu turpināju aprocē un gredzenā. Tagad būs arī auskari. Aprocē vilks un kaziņa ir attēloti sudraba plāksnītē, kas iestiprināta ādiņās, lai labāk piekļautos rokai, kā to cilvēki vēlas patlaban.

Kulonu ar vilku un kaziņu man sāk gribēties uzlikt ap novembri, un es to nēsāju katru dienu līdz janvāra vidum. Vasarā nāk atkal citas rotas."

Latvju zīmes pievelk vienmēr

"Visu gadu, neatkarīgi no sezonas, cilvēki labprāt iegādājas un nēsā rotas ar latviskām zīmēm, kas ir veidotas pēc mūsu dizaina, tās vairs nav precīzas seno rotu kopijas. Sevišķi iecienītas ir aproces ar Laimas krustu jeb Ugunskrustu, kuru motīvus esam ņēmuši no Lielvārdes jostas, Stāmerienas villaines un citām tekstilijām. Sudrabu papildinām ar dažādas krāsas ādas saitītēm. Smalkākās aproces iecienījušas jaunas meitenes un dāmas, bet masīvākās arvien labprātāk nēsā puiši un vīrieši. Ar latviskām zīmēm izgatavojam arī kulonus un gredzenus.

Runājot par konkrētām zīmēm, jāteic, ka cilvēki visvairāk izvēlas rotas ar Laimas krustu, kristībām – ar Dieva zīmi."

Katrai rotu sērijai savs stāsts

"Viena no pircēju visiecienītākajām kolekcijām ir rotas ar koku motīvu, kolekcija "Zaļais – jaunais sarkanais". Arī stāsts par to tapšanu ir līdzīgs kokam. Saknes iesniedzas tālu manā bērnībā, jo mans vectētiņš Jānis Gailis bija meža zinātnieks. Viņš strādāja institūtā "Silava" un nodarbojās ar koku selekciju. No Karpatu kalniem vectētiņš veda mazus balteglīšu stādiņus un vēroja, kā tie ieskaņojas Latvijas zemē. Pie mūsu mājas auga ciedru priede un citu koku stādi no tālām zemēm, kādi tolaik Latvijā nebija redzēti. Man kā mazmeitiņai bija svarīgi pazīt visus kokus un zināt to nosaukumus. Bija pat doma mācīties meža zinības.

Taču pagāja laiks un pienāca brīdis, kad mani nopietni sāka interesēt grafika. Es gāju uz izstādēm, kur ilgāk uzkavējos tieši pie darbiem ar koku siluetiem. Un pagāja vēl krietns laika sprīdis, līdz man radās doma par rotu kolekciju ar kokiem. Kolekcijas pamatā ir kuloni, aproces un auskari ar grafiskiem koku zīmējumiem sudrabā. Rotās attēloju dažādu koku stumbrus un zaru vainagus, kas katrai sugai ir atšķirīgi. Pēc lapām kokus pazīt ir diezgan vienkārši, pēc zaru vainagiem, kad lapas nomestas, tas ir daudz sarežģītāk.

Pirms pusotra gada, kad sāku darbu pie šīm rotām, mums ar meitu Ievu radās doma, ka koku sērija varētu būt nākamā, kas turpinātu iepriekšējās labdarības rotu sērijas. Pirmo labdarības kolekciju izveidojām vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Kolekciju nosaucām "Sarkanā", jo tās pamatā bija rotas ar sarkanu emalju, saules simboli ar sarkaniem akmeņiem. Tāpēc jaunajai kolekcijai ar koku motīviem dots nosaukums "Zaļais – jaunais sarkanais".

Par labdarības ideju mums jāpateicas jaunākajai meitai Lienei. Viņa no skolas bija nedēļu garā sociālajā praksē "Zvanniekos". Oficiāli "Zvanniekus" sauc par ģimenes bērnunamu, bet es teiktu, ka tā ir ģimene – mācītāja Jura Cālīša ģimene, kas pieņem nelaimē nokļuvušus bērnus, par kuriem vecāki nespēj vai negrib rūpēties. Juris ar sievu Sandru gādā, lai šiem bērniem būtu viss, ko ģimene var dot, – lai viņi būtu paēduši, apkopti, apģērbušies un iegūtu labu izglītību. Bet pats galvenais – lai viņiem būtu ģimenes sajūta un atbalsts, kas nebeidzas, sasniedzot pilngadību.

Labdarības kolekcija nozīmē, ka 15% no summas, ko saņemam par katru pārdoto rotaslietu, mēs nododam "Zvannieku" rīcībā. Ir gandarījums, ka, piemēram, vienu vasaru šī nauda deva iespēju bērniem apmeklēt nometnes. Liels paldies visiem šīs kolekcijas atbalstītājiem – kopā esam daudz palīdzējuši!"