IZM norāda, ka izvērtēšanas mērķis bija veikt objektīvu Latvijas zinātnes situācijas analīzi Eiropas Savienības Kopīgās pētniecības telpas un sadarbības pētniecībā kontekstā atbilstoši Baltijas jūras reģiona valstu un Ziemeļvalstu sadarbības interesēm. Izvērtējuma gaitā tika vērtēti zinātniskās darbības rezultāti sešās tematiskajās grupās – dabas zinātnes un matemātika (28 institūcijas), dzīvības zinātnes un medicīna (16 institūcijas), inženierzinātnes un datorzinātnes (37 institūcijas), lauksaimniecība, meža un veterinārās zinātnes (22 institūcijas), sociālās zinātnes (30 institūcijas) un humanitārās zinātnes (17 institūcijas).

Zinātnes izvērtējumā iekļaujot zinātnisko institūciju darbības, kvalitātes un kapacitātes izvērtējumu, kā arī sniedzot detalizētus ieteikumus un pamatojumu zinātnisko institūciju konsolidācijai, lai nodrošinātu Latvijas zinātnes (pētniecības) kvalitāti un starptautisku konkurētspēju. Tāpat sniegt priekšlikumus zinātnisko institūciju finansēšanas uzlabošanai u.c.

Lēmumu par kopējo vērtējumu ekspertu grupa pieņēma konsensa veidā, piešķirot institūcijām vērtējumus atbilstoši šādai mērījumu skalai: 5 – "spēcīgs starptautisks spēlētājs, līderis savā jomā" (lielisks sniegums, darbība turpināma); 4 – "spēcīgs starptautisks spēlētājs" (labs sniegums, darbība turpināma); 3 – "spēcīgs vietējais spēlētājs, kas guvis zināmu starptautisku atzinību" (jāizvērtē un jāstiprina institūcijas kapacitāte); 2 – "apmierinošs vietējais spēlētājs" (jāizvērtē apvienošana ar citām institūcijām); 1 – "vājš vietējais spēlētājs" (darbība jāpārtrauc).

Izvērtējuma rezultāti liecina, ka Latvijā darbojas 15 spēcīgi un starptautiski nozīmīgi zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības. Starptautiskie eksperti šo institūciju sniegumu ir novērtējuši kā teicamu un labu, vērtējumā saņemot maksimālos 5 un 4 punktus.

Kā spēcīgi vietējie spēlētāji, vērtējumā saņemot 3 punktus, ir novērtēti 33 zinātniskie institūti un augstskolu struktūrvienības, ekspertu rekomendācijas ietver ieteikumus par šo institūtu vai augstskolu struktūrvienību darbības uzlabošanu, tajā skaitā mazāko institūtu tematisku apvienošanu.

Kā apmierinoši vietējie spēlētāji ar vērtējumu 2 ir novērtēti 77 institūti un augstskolu struktūrvienības. Saskaņā ar ekspertu rekomendācijām, šiem institūtiem ir jāapvienojas ar spēcīgākiem institūtiem vai jāveic savstarpēja tematiskā apvienošanās, tā panākot kvalitatīvai attīstībai nepieciešamo kritisko masu.

Par vājiem spēlētājiem, vērtējums 1, ir atzīti 22 institūti un augstskolu struktūrvienības, kurus eksperti iesaka slēgt. Kopā 10 izvērtējuma vienībām eksperti vērtējumu nesniedza, jo tika secināts, ka šīs institūcijas neveic pētniecisko darbību un līdz ar to nevar tikt uzskatītas par zinātniskiem institūtiem.

Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, kopējais Latvijas pētniecības kvalitātes, vadības un infrastruktūras līmenis nav vērtējams kā apmierinošs. Tomēr eksperti norāda, ka Latvijā pastāv atsevišķas augsta līmeņa institūcijas, piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūts, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Elektronikas un datorzinātņu institūts, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts, kas var kalpot par centriem institūciju konsolidācijai un nākotnes investīcijām.

Izvērtējumā eksperti norāda, ka Latvijā matemātikas un fizikas nozares ir salīdzinoši spēcīgas, lai arī pētījumu kvalitāte institūcijās būtiski atšķiras, savukārt inženierzinātnes ir vērtētas kā pārāk fragmentētas un to darbība lielā mērā neatbilst starptautiskam līmenim.

Saskaņā ar ekspertu vērtējumu, dabaszinātņu nozares institūcijas galvenokārt ir Latvijas līmeņa spēlētājas, tomēr arī šeit ir dažas augsti vērtējamas institūcijas, kas var darboties starptautiskajam līmenim atbilstošā kvalitātē. Humanitārās zinātnes ir vērtētas kā ļoti fragmentētas (kas gan raksturīgs daudzām valstīm), kā arī nozares pētījumi galvenokārt fokusēti uz Latvijai aktuāliem jautājumiem.

Arī lauksaimniecības zinātņu pētījumos, līdzīgi kā humanitārajās zinātnēs, ir jāturpina fokusēties uz nacionālajām vajadzībām, bet daudz mazākā mērā – ir nepieciešama lielāka starptautiskā perspektīva. Sociālās zinātnes Latvijā ir vismazāk attīstītas, kā galveno iemeslu tam minot to, ka tās veidojušās pēdējo 20 gadu laikā.

Ekspertu vērtējumā lielākā Latvijas zinātnes problēma ir akūts finanšu līdzekļu trūkums. Eksperti norāda, ka, neveicot būtiskas investīcijas pētniecībā un augstākajā izglītībā, nebūs iespējams veidot un uzturēt mūsdienīgu ekonomiku.

Eksperti arī uzsver, ka galvenais zinātnes finansēšanas mērķis ir zināšanu radīšana un cilvēkkapitāla veidošana. Cilvēkkapitāla trūkums ne vien kavē jaunu zināšanu veidošanos Latvijā, bet arī neļauj efektīvi apgūt un izmantot citviet pasaulē rādītās - bez zināšanu absorbcijas spējas valstij pastāv risks nonākt ekonomikas lejupslīdes spirālē.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), ņemot vērā Latvijas zinātnisko institūciju darbības starptautisko izvērtējumu, līdz 2014. gada 1. jūlijam iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par IZM sadarbībā ar Ziemeļu ministru padomi izstrādātajām strukturālajām reformām Latvijas zinātnē, nodrošinot zinātnisko institūciju, kuras saņēmušas vērtējumu divi un mazāk, konsolidāciju viena gada laikā, kā arī stratēģisko attīstību institūcijām, kuras novērtētas ar trīs un vairāk punktiem.